Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, turpmāk lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti būs jāveic tikai elektroniskā formātā. Šādu lēmumu šodien, 17. martā, pieņēma valdība*.
Tas nozīmē, ka tiks ieviesta elektroniska lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēma un arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai.
Jau iepriekš, analizējot kompensējamo zāļu izplatīšanas un ar to saistītos iespējamos konkurences ierobežojumus**, Konkurences padome secināja, ka zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām ir necaurspīdīga. Pasūtot zāles, pasūtītājam nav iespējas objektīvi pārliecināties, vai piegādātāja noliktavā ir nepieciešamais zāļu daudzums. Nav iespējams pārbaudīt, vai pasūtījumi tiek apkalpoti taisnīgā rindas kārtībā un to, vai pastāv diskriminācija. Tas rada risku, ka lieltirgotavas var izslēgt konkurējošās aptiekas no godīgas zāļu piegādes. Necaurspīdīga zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām rada zāļu īstermiņa deficīta risku un ļauj vertikāli integrētām lieltirgotavām apkalpot primāri savu aptieku pasūtījumus, nevis īstenot taisnīgu apkalpošanu rindas kārtībā.
Tas ir iemesls, kādēļ Latvijas zāļu tirgū ir augsts risks, kad kādas konkrētas zāles faktiski ir pieejamas lieltirgotavā, bet tās tiek izplatītas tikai caur noteiktām aptiekām (vai aptieku tīklu), kā rezultātā citām aptiekām pēc to pieprasījuma nav iespējams zāles pasūtīt. Rezultātā pacientiem, kuriem nepieciešamas konkrētās zāles, tās ir apgrūtināti iegādāties.
Lai šādu situāciju novērstu, no aprīļa tiks ieviesta elektroniska lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēma, pamatojoties uz zāļu lieltirgotavu sniegtajiem aktuālajiem datiem Zāļu valsts aģentūrai un noteiks pienākums lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā. Arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā. Šādas izmaiņas ļaus pārraudzīt atlikušos zāļu krājumus valstī un to dinamiku, un laicīgi konstatēt un mazināt zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērst zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas.
Papildus būs iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm (līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt zāļu nepieejamības riskus. Noteikts, ka šī norma stājas spēkā no šā gada 1.jūlija.
Tāpat būs atvieglota nereģistrētu zāļu izplatīšana gadījumos, kad atbilstošu reģistrētu zāļu nav vai tās nav pieejamas. Tādējādi pacientiem tiks nodrošināta labāka medikamentu pieejamība nestandarta situācijās.
* Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība";
** Konkurences padome. Kompensējamo zāļu izplatīšana un ar to saistītie iespējamie konkurences ierobežojumi tirgus uzraudzības noslēguma ziņojums. 2018. 110., 150.; 161. un 167.punkts