Biežāk uzdotie jautājumi par jauno zāļu cenu veidošanas modeli recepšu medikamentiem nozarei

2025. gada 1. janvārī spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem“. 

Aicinām zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekus un to pilnvarotos pārstāvjus iepazīties ar informāciju par zāļu cenu deklarēšanu no 2025. gada 1. janvāra Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē šeit.

Termiņš informācijas par zāļu cenas izmaiņām un to iemesliem iesniegšanai Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) paralēlajiem izplatītājiem un paralēlajiem importētājiem (t.i., lieltirgotavām) ZVA izmainīts analoģiski kā zāļu ražotājiem. Aicinām skatīt šo informāciju ZVA tīmekļvietnē šeit.

Testa vidi plānots palaist 2024. gadā. Aptieku integratoriem ir nosūtīta visa nepieciešamā informācija.

Vadības informācijas sistēmā (recepšu apmaksas sistēmā) tiks izveidots atsevišķs      rēķina veids “Maksa par farmaceita pakalpojumu par elektroniskām receptēm un elektronizētām papīra receptēm” (lai saņemtu maksu par farmaceita pakalpojumu, aptiekā papīra recepte obligāti būs jāelektronizē - receptes dati būs jāievada Vadības informācijas sistēmā).

Atprečotās elektroniskās parastās receptes NVD augšupielādēs Vadības informācijas sistēmā, kur tiks aprēķināta maksa par farmaceita pakalpojumu. Lai to saņemtu, parastās papīra receptes būs jāelektronizē E-veselības sistēmā, tāpat kā jau šobrīd tiek elektronizētas īpašās papīra receptes. Pēc receptes elektronizēšanas tās nonāks Vadības informācijas sistēmā apmaksai.

MK noteikumi Nr. 803. neparedz aptieku sadalījumā "maza" vai "liela" aptieka (sarunvalodā) – noteikumi nosaka diferenciētu maksu par farmaceita pakalpojumu atkarībā no tā vai aptieka vai aptiekas filiāle ir vienīgā konkrētajā apdzīvotajā vietā. Aptiekas statusa noteikšana ir Zāļu valsts aģentūras kompetence un tas tiks atzīmēts Zāļu valsts aģentūras uzturētajā aptieku reģistrā.

Plānots, ka farmaceitam, pieslēdzoties E-veselības sistēmai ar savu lietotāja identifikatoru, būs norāde par to, ka konkrētā aptieka ir vienīgā konkrētajā apdzīvotajā vietā. Atkarībā no šīs atzīmes receptes atprečošanas brīdī tiks veikts aprēķins. 

Veselības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumu grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, lai maksai par farmaceitisko pakalpojumu pievienotās vērtības nodoklis netiktu piemērots. Minētie grozījumi tiks saskaņoti ar nozaru ministrijām un iesniegti Ministru kabinetā. Plānotais spēkā stāšanās laiks ir 2025. gada 1. janvāris.

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem medikamentiem pārejas periods nav plānots. Ja recepte ir izrakstīta 2024.gadā, bet tiek atprečota 2025.gadā -  maksa par farmaceita pakalpojumu tiks piemērota.

Plānots, ka kompensējamo zāļu saraksts, kas stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra, būs pieejams 2024. gada decembra sākumā. Pārējām recepšu zālēm, kas aptiekās iepirktas līdz 2024. gada 31. decembrim, no 2025. gada 1. janvāra iepirkuma cenai (lieltirgotavas cenai) tiks piemērota maksa par farmaceita pakalpojumu, kas stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

Nekompensējamo recepšu zāļu gadījumā aptiekas varēs realizēt līdz 2025. gadam iepirktos krājumus, no 2025. gada 1. janvāra iepirkuma (lieltirgotavas) cenai piemērojot maksu par farmaceita pakalpojumu, kas stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra, tādēļ ir iespējama situācija, kurā viens un tas pats medikaments var būt pieejams aptiekā ar divām cenām (atkarībā no tā, vai medikaments iepirkts 2024. gadā vai 2025. gadā) – par minēto lūdzam informēt aptiekas apmeklētāju. 

Vadības informācijas sistēmā (recepšu apmaksas sistēmā) tiks izveidots atsevišķs rēķina veids “Maksa par farmaceita pakalpojumu par elektroniskām receptēm un elektronizētām papīra receptēm”. Lai saņemtu maksu par farmaceita pakalpojumu, aptiekā papīra recepte obligāti būs jāelektronizē, t.i., receptes dati būs jāievada Vadības informācijas sistēmā. Pēc receptes elektronizēšanas tās nonāks Vadības informācijas sistēmā apmaksai.

Recepšu atprečošana pa daļām ir iespējama tikai nekompensējamām receptēm. Maksa par farmaceita pakalpojumu tiks aprēķināta pie receptes pirmreizējās atprečošanas pēc receptes ievadīšanas/ielādes Vadības informācijas sistēmā. 

Daļēji atprečojot papīra recepti, farmaceits uz receptes veidlapas veic atzīmi par daļējo atprečošanu -r atprečojot atlikušo receptes daudzumu, farmaceits redzēs, ka pirmreizējā atprečošana ir notikusi un otro reizi maksa par farmaceita pakalpojumu nav jāpieprasa.

Ja tiks atprečota nekompensējamā elektroniskā recepte, tad, atverot recepti, farmaceitam ir pieejami iepriekšējie atprečošanas ziņojumi, līdz ar to būs redzams, ka farmaceita pakalpojuma maksa jau ir tikusi piemērota. Plānots, ka šis lauks aizpildīsies automātiski un pie atkārtotas atprečošanas sistēma maksu nerēķinās otrreiz, bet lauks automātiski aizpildīsies ar 0.

Aptiekā pagatavojamām zālēm netiek piemērota maksa par farmaceita pakalpojumu. Informējam, ka no 2025. gada 1. janvāra tiek palielinātas aptiekā izgatavoto zāļu cenu noteikšanai piemērojamās korekcijas summas.

Nereģistrēto zāļu, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, aptiekas cenas aprēķins noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” 13. punktā. Par nereģistrētām zālēm tiks piemērota maksa par farmaceita pakalpojumu, kas tiks iestrādāta e-receptē. Nereģistrētais medikaments tiks izrakstīts brīvā teksta laukā un, atprečojot recepti, jāizdara atzīme attiecīgajā laukā par nereģistrēto medikamentu..    

Medicīnisko ierīču cenu veidošanas princips, t.sk. noteikto uzcenojumu apmērs, netiek mainīts, tādēļ arī maksa par farmaceita pakalpojumu medicīnisko ierīču receptei netiek piemērota. 0,71 eiro ir pacienta līdzmaksājums par medicīnisko ierīci. NVD, veicot norēķinus ar aptieku, samazina no valsts apmaksājamo summu par pacienta veiktā līdzmaksājuma apmēru, kas nozīmē, ka 0,71 eiro ietilpst medicīnas ierīces kompensācijas cenā, nevis tiek aprēķināts papildus kompensācijas cenai.

Medicīnisko ierīču cenu veidošanas princips, t.sk. noteikto uzcenojumu apmērs, netiek mainīts, tādēļ arī maksa par farmaceita pakalpojumu netiek piemērota.

0,71 eiro ir pacienta līdzmaksājums par medicīnas ierīci I kompensācijas kategorijas ietvaros. No 2025. gada 1. janvāra pacients aptiekās neveiks līdzmaksājumu 0,71 eiro, šo maksājumu 0,71 eiro pacienta vietā maksās NVD.  

Nē, netiks piemērota.

Jā, ir jāpiemēro maksa pilnā apmērā 1,50 vai 2,50 eiro.

Zāļu apgādes uzņēmumiem uz 2025. gada 1. janvāri jāpārceno atlikumos esošie recepšu zāļu krājumi atbilstoši jaunajai pārdošanas cenai, ja to iepirkumu cena būs augstāka par realizācijas cenu 2025. gada 1. janvārī. Savstarpējie norēķini nosakāmi savstarpējos līgumos starp zāļu ražotāju un zāļu apgādes uzņēmumu.

Ja zāļu apgādes uzņēmuma krājumos ir zāles, kuras nepieciešams piegādāt konkrētai aptiekai, tajā skaitā par vienu iepakojumu, tad zāļu apgādes uzņēmumam tas ir jāpiegādā. Zāļu nepiegādāšanas gadījumā to var uzskatīt par zāļu mākslīgās nepieejamības situācijas izveidošanu.

Farmācijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos nav noteiktas tiesības piemērot loģistikas/piegādes maksu, kā arī noteikt minimālā pasūtījuma apjomus, taču ir noteikta zāļu cenu veidošanas kārtība, tai skaitā, arī maksimālā zāļu cena, par kādu lieltirgotavas zāles var izplatīt klientiem.

Vairumtirgotājam ir jānodrošina pienācīga un nepārtraukta zāļu piegāde aptiekām, lai nodrošinātu pacientu vajadzības, kā arī, izpildot sabiedriskā pakalpojuma saistības, pastāvīgi jāgarantē pietiekama zāļu klāsta pieejamība un jebkura pasūtītā zāļu daudzuma piegāde atbilstoši pieprasījumam īsā laikposmā.

Zāles, kuras pieprasa steidzami piegādāt un kuras atrodas zāļu krājumā, zāļu vairumtirgotājam jāpiegādā pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā attālumu līdz piegādes vietai. Zāles, kuras ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, pēc aptiekas pieprasījuma piegādā aptiekai 24 stundu laikā, attiecībā uz pārējām zālēm – 48 stundu laikā.

Zāļu mākslīgā nepieejamība ir situācija, kad zāļu lieltirgotava atsaka aptiekai piegādāt konkrētas zāles, lai gan šīs zāles tajā brīdī ir attiecīgās zāļu lieltirgotavas krājumos.

Iepirkumos par zāļu iegādi, kas tiek organizēti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, pasūtītājs par uzvarētāju izvēlas pretendentu ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu (vienīgais kritērijs ir zemākā cena), līdz ar to ir iespēja veikt piegādes līgumā grozījumus, ja ir abpusēja līgumslēdzēju pušu piekrišana.

Pasūtītājs iepirkuma līgumā var paredzēt cenu pārskatīšanas noteikumus, piemēram, paredzot rīcību, ja kādu objektīvu apstākļu iespaidā cenas paaugstinās, iespējamo cenu indeksāciju, atrunājot cenu izmaiņu maksimālo apjomu, pārskatīšanas biežumu, gadījumus, kad cenas tiks pārskatītas, un šo gadījumu iestāšanās pierādīšanas kārtību (jāņem vērā Publisko iepirkumu likuma 61. panta sestā daļa).

Pasūtītājs var veikt iepirkumu, kurā preces cenā ir iekļauta arī preces piegāde vai pasūtītājs organizē atsevišķu iepirkumu par loģistikas pakalpojuma nodrošināšanu.

Papildus saistībā ar publiskajiem iepirkumiem skaidrojam, ka Pasūtītājs, kas organizē iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, iepērk zāļu apjomu fiksētā indikatīvā apjomā, līdz ar ko ražotājs konkurences apstākļos potenciālajiem pretendentiem (lieltirgotavām) piedāvās zemāku cenu kā deklarētā zāļu cena. Norādām, ka zālēm, kas ietvertas zāļu iepirkumos, ražotāji ir ieviesuši atsevišķu cenu: tendera (iepirkuma) cena, kurai pieskaitot potenciālā pretendenta administratīvās izmaksas, nodokļus, loģistikas izdevumus un peļņas procentu, tiks iegūta pretendenta piedāvājuma cena, kas zemāka kā deklarētā zāļu cena

Pēc jaunā modeļa spēkā stāšanās un darbības vismaz 1 gadu tiks veikta analīze par ieviestā zāļu cenu veidošanas modeļa efektivitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem, sagatavojot Informatīvo ziņojumu iesniegšanai Ministru kabinetā.

Informatīvā ziņojuma secinājumi būtu pamats regulējuma precizēšanai, ja tāds būs nepieciešams.

Jaunais recepšu zāļu cenu veidošanas modelis veidots tā, ka samazina lieltirgotavu un aptieku ieņēmumus no zāļu lieltirgotavu un aptieku uzcenojumiem, bet nosaka farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksu par receptes apkalpošanu. Rezultātā aptieku ieņēmumi no uzcenojumiem un pakalpojuma maksas tiek palielināti salīdzinot ar esošajiem vismaz par 6 milj. eiro, turklāt kopumā šie ieņēmumi ir būtiski lielāki, nekā tie ir Igaunijā un Lietuvā.

Ņemot vērā to, ka bezrecepšu zālēm cenu veidošanas modelis netiek mainīts, un to, ka lētāko zāļu segmentā, piemēram, zālēm ar cenu līdz 3 eiro realizēto iepakojumu īpatsvars ir 53% no kopējā realizēto iepakojumu skaita 2023. gadā un piedāvātais aptieku uzcenojums zālēm līdz 3 eiro un pakalpojuma maksa  par receptes apkalpošanu ir augstāks nekā tas ir, piemēram, Lietuvā, tādējādi kompensējot dārgo zāļu virs 100 eiro, kuru iepakojumu īpatsvars ir 1.8%, pieejamības pacientiem nodrošināšanu.

Lieltirgotavas uzcenojums  0.50 eiro par zāļu iepakojumu aprēķināts, ņemot vērā Pasaules bankas ieteikumu par uzcenojuma apmēru (5% vai zemāks) un aprēķināto vidējo uzcenojumu par zāļu iepakojumu, ņemot vērā zāļu 2023. gada kopējo apgrozījumu un iepakojumu skaitu. Tādējādi lētāko zāļu segmentā, piemēram, zālēm ar cenu līdz 3 eiro realizēto iepakojumu īpatsvars ir 53% no kopējā realizēto iepakojumu skaita 2023. gadā, turklāt nekompensējamo medikamentu kategorijā lētāko zāļu segmentā lieltirgotavas uzcenojums 0.50 eiro zālēm līdz 3 eiro ir 1-3 reizes augstāks nekā tas ir, piemēram, Lietuvā, tādējādi kompensējot dārgo zāļu virs 100 eiro, kuru iepakojumu īpatsvars ir 1.8%, pieejamības un izplatīšanas nodrošināšanu lieltirgotavās.