Veselība ir pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespējas neesamība.
Psihisko veselību lielā mērā ietekmē emocionālā labsajūta. Emocionālo labsajūtu, galvenokārt, nosaka cilvēka apmierinātība ar dzīvi, pozitīva domāšana un labas savstarpējās attiecības ar kolēģiem un ģimenes locekļiem. Psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kurā indivīds realizē savas spējas, tiek galā ar parastajām dzīves situācijām, var strādāt produktīvi un spēj dot ieguldījumu sabiedrībai.
Ilgstošs stress, izolēšanās, paaugstināta slodze un augsta atbildības sajūta, kā arī nepietiekama atpūta var novest pie enerģijas izsīkšanas un noguruma sajūtas, kas savukārt var veicināt cilvēka izdegšanas sindromu vai izraisīt depresiju.
Visi cilvēki, tajā skaitā jaunieši, ik pa laikam sastopas ar – skumju sajūtu, raizēm, bailēm un bēdām, tā ir saprotama reakcija uz negatīvu notikumu dzīvē. Viens no emocionālās vardarbības veidiem, kas spēj iedragāt jauniešu psihi un atstāt tālejošas sekas veselīgai pusaudža attīstībai, ir ņirgāšanās. Ņirgāšanās ir apzināta spēka un pārākuma ļaunprātīga demonstrēšana pret citu personu, kas tiek realizēta caur agresiju, ietverot negatīvu vārdisku, sociālu un fizisku rīcību ar naidīgu nolūku, tādējādi radot upurim ciešanas. Šāda rīcība tiek īstenota caur spēku samēra atšķirību starp varmāku un upuri un tiek vairākkārt atkārtota. Ir pierādīts, ka pusaudži, kuri ir cietuši no ņirgāšanās, var sajust negatīvu ietekmi gan psiholoģiski, gan fiziski un tas var traucēt iegūt labas sekmes izglītības iestādē vai turpmāk iekļauties sabiedrībā.