VPP logo

 

2020.gada 20.maijā apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr. 278 “Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai” (turpmāk – Programma).

Tā rezultātā 2020. gada otrajā pusē īstenoti desmit projekti, ievērojot programmas virsmērķi – ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.

Valsts pētījumu programmu “Covid-19 seku mazināšanai” Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Eiropas Bioinformātikas institūta (EBI).

  • Veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā apstiprināti pieci projekti:

1) “Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, ko īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūu "BIOR", Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

2) “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

4) “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”, ko īstenos Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

5) “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”, ko īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Banku augstskolu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

  • Tāpat arī apstiprināti trīs inženiertehnisko risinājumu jomas projekti:

1) “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšani, testēšanai un terapijai (3-T Project)”, ko īstenos VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Kopējais projekta finansējums ir 486 838 eiro.

2) “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”, ko īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latvijas Universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

3) “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem” īstenos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Liepājas Universitāti. Kopējais projekta finansējums ir 497 500 eiro.

  • Tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomā apstiprinātie projekti:

1) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” īstenos Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehniskā universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 495 000 eiro.

2) “Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē” īstenos Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Kopējais projekta finansējums ir 497 580 eiro.

Projektu ziņojumi:

Projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0008 “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” (projekta vadītājs prof. Uga Dumpis).  

Projekta galvenie sasniedzamie rezultāti bija:  

  1. Regulāra Covid-19 izplatības un tās ietekmējošo faktoru Latvijā monitorēšana un prognozēšana un ziņojumu sniegšanu par datiem, kas iegūti, apkopojot epidemioloģisko informāciju un molekulāros datus, kā arī pievienojot informāciju par vīrusa introdukcijas un izplatības ceļiem. 
  2. Izstrādātas pierādījumos balstītas rekomendācijas (ieteikumi) SARS-CoV-2 izplatības monitoringam un ierobežošanai apkārtējā vidē, ņemot vērā tā klātbūtni apkārtējā vidē. 
  3. Izstrādātas pierādījumos balstītas rekomendācijas (ieteikumi) par SARS-CoV-2 izplatības ierobežošanu vīrusa skartajās mājsaimniecībās esošajos dzīvniekos un istabas dzīvniekos. 
  4. Sniegt izvērtējumu par vīrusa izplatību populācijā. 

Projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0016 “Covid-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” (projekta vadītājs prof. Jānis Kloviņš).

Projekta galvenais mērķis ir izveidot centralizētu biobanku un datu apmaiņas platformu, veicinot vīrusa izplatības ierobežošanas aktivitātes, jaunu ārstēšanas metožu izstrādi un starptautisku sadarbību. Viens no šī projekta galvenajiem uzdevumiem bija izveidot datu platformu un nodrošināt nepieciešamos rīkus, lai nodrošinātu piekļuvi visiem ar COVID-19 saistītajiem klīniskajiem un analītiskajiem datiem pētniecībai un izmantošanai ārstniecībā.

Lai veicinātu SARS-CoV-2 infekcijas izpēti Latvijā un arī globālā mērogā, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzē ir izveidota kvalitatīva Covid-19 pacientu kohorta, kas sastāv no gandrīz 600 pacientiem ar dažādu slimības smaguma pakāpi.

 

Projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0023 “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” (projekta vadītāja prof. Ludmila Vīksna).

Projekta galvenie mērķi bija: 

  1. Sagatavot ziņojumu par imūno atbildi pret SARS-CoV-2 un tās izmaiņām un uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas (ieteikumus) pacientu kontroles testēšanas veikšanai un izolācijas ilguma noteikšanai.
  2. Izstrādāt ziņojumu par faktoriem, kas nosaka uzņēmību pret vīrusu, slimības norisi un smagumu,saņemto ārstēšanu un terapijas iznākumu, pēcinfekcijas sekas, ieteikumus infekcijas izplatības ierobežošanai, Covid-19 pacientu ārstēšanai un aprūpei un izstrādāt pacientu klīnisko ceļu Covid-19 gadījumā.
  3. Nodrošināt pacientu datu ievākšanu (pētījuma protokolu aizpildīšanu), analīzi un iesniegšanu PVO pētījumā “Solidarity”. 

Projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0014 “Jauni ārstniecības un profilakses līdzekļi koronavīrusu un to izraisīto infekciju seku mazināšanai” (projekta vadītājs prof. Kaspars Tārs).

Projekta uzdevums bija pārbaudīt Latvijā ražotā preparāta meldonija potenciālu mazināt Covid-19 izraisītās sirds un plaušu komplikācijas.

Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka izveidotajos dzīvnieku modeļos meldonijs būtiski mazināja sirds un plaušu bojājumus. Rezultāti pamato jaunu pētījumu un klīnisko novērojumu uzsākšanu, lai novērtētu meldonija lietošanas ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību norisi Covid-19 infekcijas gadījumā.

Projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0011 “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” (projekta vadītāja asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne). 

Projekta galvenie sasniedzamie rezultāti bija: 

  1. Izstrādāt rekomendācijas (ieteikumus) par atbilstošākajām pieejām visu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai Covid-19 un līdzīgu infekciju izplatīšanās laikā. 
  2. Sniegt ieteikumus katastrofu medicīnas sistēmas un epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, kā arī ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā. 
  3. Izstrādāt rekomendācijas (ieteikumus) par atbilstošākajām pieejām ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā. 
  4. Izstrādāt rekomendācijas (ieteikumus) sabiedrības un speciālistu psiholoģiskās noturības stiprināšanai. 
  5. Izstrādāt vadlīnijas atkarību izraisošo vielu un procesu atkarību mazināšanai krīzes laikā. 

Projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0025 “New Technologies for Targeted Tracing, Testing and Treatment of Covid-19 patients (3-T Project)” (projekta vadītājs prof. Valdis Pīrāgs). 

Projekta galvenie sasniedzamie rezultāti bija: 

  1. Izvērtēt un izstrādāt ātrās diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus saistībā ar COVID-19 ārstēšanu. 
  2. Izstrādāt tehnoloģijas cilvēku drošības palielināšana. 
  3. Izstrādāt un izvērtēt kustības monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus vai to uzlabojumus.

 

Projekts Nr. VPP-COVID-2020/1-0009 “Izvērtējums par attālināto veselības aprūpes pakalpojumiem un to ietekmējošajiem faktoriem. Rekomendācijas normatīvo aktu grozījumiem veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes vadībai” (projekta vadītājs prof. Jānis Grabis).

Projekta mērķis ir izstrādāt metodi un tehnoloģiskos risinājumus digitālo pakalpojumu dinamiskai pielāgošanai un drošības nodrošināšanai Covid-19 gadījumā un līdzīgās krīzes situācijās.

Izvērtējuma mērķis ir analizēt attālināto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas drošības ietekmējošiem faktoriem un sniegt rekomendācijas.