Veselības ministrijā 2022. gada 15. decembrī aizvadīta diskusija par nodarbinātības attīstības tendencēm un kopīgiem risinājumiem veselības aprūpes jomā, kas ir viena no prioritārajām pakalpojumu jomām valstī un attiecas uz katru Latvijas iedzīvotāju.
Uz cilvēku centrētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieeju koordinēti nodrošina dažādu specialitāšu pakalpojumu sniedzēju komanda, kas strādā dažādās veselības aprūpes iestādēs un līmeņos. Digitālo tehnoloģiju ienākšana veselības aprūpē nozīmē to, ka pacienta veselības aprūpes pārvaldība paplašināsies ārpus ārstniecības iestādes robežām uz digitālo vidi, tai skaitā attālinātajām konsultācijām, telemonitoringu. Jaunās digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, robotika automatizēs daļu darba un radīs jaunus izaicinājumus, jo liks pārskatīt līdzšinējos pakalpojumu modeļus. Tādējādi veselības nozares digitalizācija rada nepieciešamību pārskatīt esošās izglītības programmas un meklēt jaunus, ilgtspējīgus risinājumus cilvēkresursu attīstības politikā.
Diskusiju rīkotāji - Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļa uzsvēra, ka cilvēkresursi ir veselības aprūpes sistēmas galvenais elements, lai nodrošinātu ne vien veselības aprūpes sistēmas darbību, bet arī sistēmas attīstību, dodot iespēju iedzīvotājiem piekļūt atbilstošiem, kvalitatīviem un efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Nākotnes veselības aprūpes transformācija ir atkarīga no trīs lietām - pirmkārt, jauni procesi mūsdienu vajadzībām; otrkārt, atbilstoši tiem radīt jaunas prasmes, jaunas darba vietas; treškārt, tā ir digitālā transformācija. Latvijā šobrīd ir ļoti svarīgi radīt jaunu digitālo stratēģiju un izpratni par datu apriti nozarē. Šobrīd to gaida visa nozare. Mainīsies visi medicīnas nozares procesi, piemēram, digitālā medicīna, pacientu pašaprūpes programmas,” pauž Daiga Behmane.
Latvijas Cilvēka ģenētikas asociācijas pārstāve Asoc.prof. Zane Daneberga akcentēja jautājumus par darbības sfēru paplašināšanu un pārklāšanos, kā arī, ka jaunas tehnoloģijas pieprasa jaunas zināšanas. Savukārt, SIA "Ernst & Young Baltic" pārstāve Zane Martinsone prezentācijā pauda, ka pacientu gaidas un tehnoloģiju attīstība rada pieprasījumu pēc jaunām veselības nozares cilvēkresursu prasmēm. Tehnoloģijām jābūt integrētām darba pienākumos. Viņa arī norādīja uz dinamisku veselības nozares cilvēkresursu plānošanu, kas nozīmējot, ka speciālisti nestrādās vienā darba vietā ilgu laika posmu. Diskusijā izskanējušās atziņas un idejas tiks ņemtas vērā Veselības darbaspēka stratēģijas izstrādē.
Diskusijas par cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē tiks organizētas arī turpmāk, jo tās ir nepārtrauktas izmaiņas, kurām Veselības ministrija seko līdzi un atbilstoši reaģē.
Diskusijas par nodarbinātības attīstības tendencēm un kopīgiem risinājumiem veselības aprūpes jomā apraksts un darba kārtība:
Diskusijas par nodarbinātības attīstības tendencēm un kopīgiem risinājumiem veselības aprūpes jomā prezentācijas:
Veselības ministrijas rīkotajā diskusijā piedalījās: Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Katrīna Priede, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas “Veselības vadība” direktore Daiga Behmane, Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe, Longenesis līdzdibinātājs un galvenais tehnoloģiju vadītājs Emīls Sjundjukovs, Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Margarita Epermane, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, Latvijas Cilvēka ģenētikas asociācijas pārstāve Zane Daneberga, VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Izglītības un zinātnes daļas vadītāja Elīna Dimiņa, , Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Vidzemes slimnīcas valdes loceklis Andis Krūmiņš, Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa, un SIA “Ernst&Young Baltic” pārstāvji – Zane Martinsone un Atis Migals.