Veselības ministrijā ceturtdien notika Imunizācijas valsts padomes sēde, kurā veselības ministrs Hosams Abu Meri un nozares eksperti izvērtēja vakcinācijas un imunizācijas politikas īstenošanu un diskutēja par priekšlikumiem uzlabojumiem. Speciālisti tika aicināti uz diskusiju pēc četrus gadus veca bērna nāves, kurš nomira no difterijas radītajām komplikācijām. Bērns nebija vakcinēts, un tas ir ārkārtas notikums, kad dzīvību zaudējis bērns no vakcīnregulējamas infekcijas slimības, tika atzīts sēdes laikā.
Speciālisti uzsvēra, ka Latvijā vakcinācija pret difteriju ir nodrošināta un pieejama. Par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir nodrošināta vakcinācija pret 14 infekcijas slimībām, kas ir efektīvākais aizsardzības līdzeklis pret vakcīnregulējamām infekcijas slimībām. Vecāku lēmums bērnus nevakcinēt apdraud bērna dzīvību, tāpat tam ir arī liela ietekme uz veselības aprūpes sistēmu kopumā, jo ārstēšanai un tālākas infekcijas slimības izplatības novēršanai tiek novirzīti lieli resursi un kopumā tas ir sabiedrības drošības jautājums.
Vakcinācija ir obligāta, tomēr Vakcinācijas noteikumi dod tiesības vecākiem atteikties no tās, par ko ir noformējams rakstisks atteikums un tas ir norādāms E-veselībā.
Sanāksmes laikā izskanēja Tiesībsarga biroja aicinājums pārskatīt Vakcinācijas noteikumus, jo veselības joma atšķiras no citām. Ne visi iespējamie mehānismi šodien tiekot izmantoti, piemēram, bāriņtiesas, kur var vērsties ārsti bērna interesēs. Bāriņtiesas var nodrošināt mehānismu, tajā skaitā, kā vecākus iesaistīt sarunā par vakcinēšanas nozīmīgumu un panākt, ka vecāki nāk uz šīm sarunām. Vakcināciju nevar atdalīt no tiesībām uz veselību, par bērnu jāparūpējas vecākiem vai valstij, uzsvēra eksperti.
Nevaram pieņemt, ka bērni mirst no vakcīnregulējamām slimībām. Atsakoties no sava bērna vakcinēšanas, vecāki parakstās, ka uzņemas atbildību – kāda tad par to ir vecāku atbildība? Mums priekšā ir šī diskusija, izvērtējot arī juridiskos aspektus. Par vecāku atbildību šādos gadījumos mums ir jākonsultējas ar tiesību ekspertiem. Mēs izmantosim iespēju iesaistīt bāriņtiesas, pastiprināsim atbalstu ģimenes ārstiem - gan veicinot kopējo vakcinācijas aptveri, gan darbā ar vecākiem, kuri atsakās no tās. Un pārrunāšu ar SPKC sabiedrības izglītošanas kampaņu īstenošanas iespējas. Aktualizēsim veselības mācības jautājumu sarunās ar IZM. Uzskatu, ka vēlreiz ir jāpārskata pamatvakcīnas, bet ir jābūt noteiktām slimībām, pret kurām vecāki nevar atteikties vakcinēt bērnu. Šāda pieredze ir vairākās Eiropas Savienības valstīs, arī mums jāvienojas, kā visefektīvāk to ieviest Latvijā, ” uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Vakcinācija ir mūsdienu medicīnas sastāvdaļa, kas palīdz bērnam izaugt veselam un baudīt bērnību, un pieaugušā vecumā rīkoties tālāk jau savu bērnu interesēs. Ja mēs skaidrojam vakcinācijas nozīmi un ieguvumus no tās, paliek mazāk vietas dezinformācijai. Mūsu pienākums ir nepieļaut, ka pieaug nevakcinēto cilvēku skaits,” teica Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Eiropas valstu pieredze atšķiras, ir valstis, kur pret noteiktām slimībām nevakcināti bērni nedrīkst apmeklēt izglītības iestādes. Atsevišķās valstīs vecākiem piemēro naudas sodus vai citus ierobežojumus. Eksperti sliecās neatbalstīt sodu politiku, piemēram, liegt bērnam apmeklēt bērnudārzu vai skolu, drīzāk iedarbīgāki būtu atbalsta pasākumi tām ģimenēm, kuri bērnus ir vakcinējuši.
Bērniem ir izveidots vakcinācijas kalendārs, kas ir viegli lietojams. Dati liecina, ka savlaicīgi vakcinēto bērnu īpatsvars Latvijā 2023.gadā: 1.pote (2 mēneši) – 89,8%; 3.pote (6-11 mēneši) – 93%; 4.pote (12-15 mēneši) – 89,6%; 5.pote (7 gadi) – 84,8%; 6.pote (14 gadi) – 82,7%. Ja vērtē kopējo imunizācijas līmeni 2023.gadā: 1.pote (2 mēneši) – 96,2%; 3.pote (6-11 mēneši) – 97,2%; 4.pote (12-15 mēneši) – 99,9%; 5.pote (7 gadi) – 92,8%; 6.pote (14 gadi) – 91,7%.
Imunizācijas valsts padome ir veselības ministra izveidota konsultatīva institūcija, kas izvērtē jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizācijas politikas realizāciju valstī, un sniedz priekšlikumus to izvērtēšanai. Tā strādā bez atlīdzības sabiedrības labā.