Šodien, 17.aprīlī, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Mārtiņu Baltmani, lai pārrunātu jautājumus par veselības nozares gatavības stiprināšanu apdraudējuma gadījumā.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par kritisko infrastruktūru veselības nozarē un īstenojamajiem pasākumiem tās stiprināšanai, personāla nodrošinājumu un apmācību, kā arī ārstniecības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.
Latvijā ir veiktas sagatavošanās darbības dažāda veida ārkārtas situācijām, kuru rezultātā civilo medicīnas sistēmu ātri būtu jātransformē uz katastrofu medicīnas sistēmu. Katastrofu medicīnas sistēma, galvenokārt, ir veidota dažāda veida civilu katastrofu seku novēršanai, paredzot gan papildu resursu izvēršanu slimnīcās palīdzības sniegšanai lielam cietušo skaitam, gan iesaistīto iestāžu darbību koordināciju, vienlaikus paredzot arī darbības plānus rīcībai militāra apdraudējuma vai kara gadījumā.
Hosams Abu Meri sarunā ar iekšlietu ministru uzsvēra: “Veselības nozarē notiek diskusijas ar ekspertiem un ražotājiem par kritisko medikamentu nodrošinājuma un apgādes veidošanu. Ar slimnīcu augstāko vadību esam pārskatījuši un pārrunājuši veiktos ieguldījumus slimnīcu infrastruktūrā un darbības nepārtrauktības nostiprināšanā, un nepieciešamo gatavības stiprināšanai. Jau šobrīd tiek īstenota ārstu un ārstu palīgu apmācības militārās medicīnas jomā. Tāpat regulāri apmaināmies ar pieredzi un risinājumiem gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām ar sadarbības partneriem – veselības politikas veidotājiem citās valstīs, jau šonedēļ vizītē Somijā pārrunāšu slimnīcu pieredzi Helsinku Universitātes klīnikā”.
Savukārt Rihards Kozlovskis norādīja, ka primāri ir informēt un apmācīt veselības nozarē strādājošos. Katrs nozares darbinieks ieņem savu loma ārkārtas situācijā.
Latvijā katrai slimnīcai ir katastrofu medicīnas plāns, bet valstiskā līmenī izstrādāts Civilās aizsardzības plāns. Šajos plānos ir detalizēti aprakstītas darbības saistībā ar teorētiski iespējamākajiem apdraudējumiem, nosakot rīcības plānu konkrētā apdraudējuma gadījumā. Slimnīcās regulāri tiek organizētas personāla teorētiskās un praktiskās apmācības dažādu apdraudējumu gadījumos, lai krīzes situācijā apziņošana, evakuācija un citas darbības norisinātos bez aizķeršanās.
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu un īstenoto karadarbību Ukrainā un vispārējo ģeopolitisko situāciju, atbildīgie dienesti strādā arī pie savstarpēji koordinētiem rīcības plāniem militāra apdraudējuma gadījumā.