Veselības ministrija izstrādājusi Informatīvo ziņojumu “Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību”, ko otrdien, 26. septembrī, izskatīja valdība. Tajā apkopota informācija, cik māsas strādā profesijā pēc studiju beigšanas un sniegti priekšlikumi turpmākajai rīcībai māsu nodarbinātības veicināšanā.
Latvijā māsu veselības aprūpes sistēmā trūkst. Lai tuvinātos ES vidējam līmenim absolventu skaits būtu jādubulto - vismaz 900 absolventu gadā turpmāko 10 gadu laikā. Latvijā tuvākajos gados absolventu skaits par valsts budžeta līdzekļiem vēl saglabāsies ik gadu vidēji ap 500, bet tas palielināsies 2026. gadā, kad augstskolu absolvēs 2023. gadā studijās uzņemtās māsas, kas ir par 250 vairāk kā iepriekšējos gados. Papildus 2026.gadā augstskolu bakalaura programmu absolvēs māsas, kas būs mācījušās pēc jaunā profesijas koncepta un iegūs vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju.
Praktizējošo māsu skaits uzrāda nelielu pieauguma tendenci - 2023. gadā profesijā strādā 9 056 jeb 74% māsu (bet tiesīgas praktizēt profesijā kopumā ir 12 209 māsas).Vidēji ap 80% māsu katru gadu pēc studiju pabeigšanas uzsāk darbu māsas profesijā, pozitīvi vērtējams, ka lielākā daļa jeb 74% māsu strādā slimnīcās. 2023. gadā studijas absolvējušās māsas vairāk strādā ārpus Rīgas – reģionos ir nodarbinātas 63% “Māszinības” absolventes, bet Rīgā 37%.
Veselības ministrija pauž gandarījumu un pateicas ikvienai no vairāk nekā 1260 māsām, kas piedalījās aptaujā un pauda savu viedokli, kas tiks ņemts vērā profesijas attīstībai turpmāk.
Māsu aptauja liecina, ka par būtiskākajiem nodarbinātību profesijā kavējošajiem faktoriem visās aptaujāto personu grupās tiek atzīts diennakts maiņu darbs, kas veicina profesionālo izdegšanu, nepieciešamība strādāt vairākās darba vietās, lai pietiekami nopelnītu, kā arī darba vides faktori.
Ziņojuma izstrādē Veselības ministrija iesaistīja arī Latvijas Māsu asociāciju, augstskolas un lielākās slimnīcas. To pārstāvji akcentēja vairākus izaicinājumus, piemēram, māsu profesijas prestiža un māsu lomas celšanu veselības aprūpes sistēmā; atalgojuma konkurētspējas celšanu valstī kopumā un individuāli ārstniecības iestādēs; māsu nodrošinājuma plānošanu; darba vides apstākļu, nodarbinātības nosacījumu pārskatīšana, veidojot drošu, atbalstošu un motivējošu darba vidi un mikroklimatu.
Pamatojoties uz apkopotajiem viedokļiem, kā arī ņemot vērā starptautiskās rekomendācijas un citu valstu labo praksi māsu piesaistē un noturēšanā profesijā, Veselības ministrija izstrādājusi priekšlikumus turpmākajai rīcībai, tajā skaitā jau šogad sākusi darbu šādos virzienos: nodrošināt māsām obligātās profesionālās pilnveides mācību minimumu un celt māsu atalgojumu, prasot tam finanšu nodrošinājumu prioritārajos pasākumos; uzlabot studiju kvalitāti un ieviest kritērijus augstākās izglītības iestāžu snieguma finansēšanai. Latvijā māsas profesiju var iegūt Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē un Daugavpils Universitātē. Pamatojoties uz konceptuālo ziņojumu "Par māsu profesijas attīstību", tiek īstenota izglītības reforma, paredzot vispārējās aprūpes māsas profesijas izveidi, nodrošinot, ka māsa ir tiesīga sniegt aprūpi plašākam pacientu lokam dažādos aprūpes līmeņos un jomās, kas tajā skaitā veicinās māsu mobilitāti.
Uz nepieciešamību palielināt māsu skaitu veselības aprūpes sistēmā norādījusi arī Valsts kontrole ziņojumā "Par cilvēkresursiem veselības aprūpē", kas kā mērķis iekļauts arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2023-2027.gadam.
Informatīvais ziņojums "Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību"
