Piektdien, 13. decembrī, Veselības ministrijā norisinājās Uztura padomes sēde, kuras laikā eksperti diskutēja par liekā svara un aptaukošanās tendencēm - tika apspriests Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam, starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma dati, kā arī veselīga uztura un fizisko aktivitāšu jautājumu integrācija izglītībā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka uzlabojumu panākšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja:
Liekais svars arī Latvijā ir sasniedzis pandēmijas līmeni. Tik vienkārša preventīvā rīcība kā kustības ikdienā un veselīgs uzturs spēj ievērojami uzlabot gan cilvēku dzīves kvalitāti, gan pasargāt no virknes saslimšanu, gan mazināt slogu uz veselības aprūpes sistēmu. Veselīgam dzīvesveidam ir jābūt pašsaprotamam.”
Kompleksa, visaptveroša un mērķtiecīga politika iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu maiņai ietverta Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam, uzsvaru liekot uz profilaksi, sabiedrības veselībpratības veicināšanu, veselīgāku dzīvesveidu, kā arī atbalstu riska grupām un aptaukošanās ārstēšanas iespēju paplašināšanu. Uztura padome atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātā "Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai 2025.-2029. gadam" tālāku virzību un iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Rīcības plāns šobrīd ir saskaņošanas procesā.
Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākie dati par bērnu veselības paradumiem liecina, ka kopumā tikai 25% zēnu un 15% meiteņu sasniedz 60 minūtes vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes dienā. Fiziskās aktivitātes sarūk ar vecumu un īpaši aktuāla meitenēm. Pētījums liecina, ka brokastošanas īpatsvars pēdējo gadu laikā ir samazinājies un tikai 38% pusaudžu ēd augļus katru dienu, bet saldumu patēriņš saglabājas augstā līmenī. Vairāk nekā 20% pusaudžu ir liekais svars vai aptaukošanās, un šī tendence kopš 2018. gada turpina pieaugt. Neapmierinātība ar savu ķermeni ir izplatīta pusaudžu vidū, sevišķi starp meitenēm. Šīs problēmas var radīt negatīvas sekas veselībai ilgtermiņā.
Šā gada oktobrī norisinājās veselībpratības monitoringa darbs izglītības iestādēs. Valsts izglītības satura centra monitoringa darba mērķis bija novērtēt vispārējās vidējās izglītības 10. klases skolēnu un profesionālās vidējās izglītības 1. kursa audzēkņu sniegumu veselībpratības jautājumos, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti mācību saturā. Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi analizēs veselībpratības monitoringa darba rezultātus un vienosies par turpmāku veselības izglītības jautājumu pilnveidi mācību procesā.
Uztura padome ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt uztura politikas īstenošanu, analizēt ar uzturu saistītās sabiedrības veselības problēmas un sniegt priekšlikumus.