Lai veicinātu jauno ārstu speciālistu piesaisti un noturēšanu darba vietās valsts sektorā, Veselības ministrija kopā ar nozari izstrādājusi grozījumus "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtībā”, ko otrdien, 5. martā, pieņēma valdība.
Cilvēkresursi veselības nozarē, ārstu piesaiste un noturēšana valsts veselības aprūpes sistēmā ir liels izaicinājums. Dati liecina, ka nepietiekami daudz jauno ārstu speciālistu paliek darbā reģionālajās ārstniecības iestādēs pēc rezidentūras pabeigšanas, līdz ar to ir jārod jauni principi rezidentūras vietu skaita plānošanā. Tas nozīmē ciešu sadarbību starp veselības politikas veidotājiem, ārstniecības iestādēm, izglītības iestādēm un arī pašvaldībām, kā arī attiecas uz motivācijas sistēmu jaunajiem ārstiem speciālistiem - ne vien sociāli ekonomiskajiem stimuliem, bet arī profesionālo izaugsmi.
Šodien pieņemtajos noteikumos precizēta rezidentūras studiju vietu plānošana un kārtība, bet diskusijas vēl par citām izmaiņām turpinās. Latvijas Jauno Ārstu asociācija piedāvā atcelt atstrādi, pamatojot, ka obligātā trīs gadu atstrāde ārstiem, kas rezidentūrā mācījušies par valsts budžeta līdzekļiem, nav arī ārstniecības iestāžu interesēs, un ir jāapsver citi veidi, kā piesaistīt jaunos speciālistus. Lai atteiktos no rezidentūras atstrādes, risinājumi tiks izstrādāti līdz 2024.gada beigām. Jau šobrīd noteikumu projektā iestrādāts viens no mehānismiem - kad uzņemšanā rezidentūras vietas tiek saistītas ar konkrētu ārstniecības iestādi, kas ir rezidenta pamatdarba vieta.
Otrdien pieņemtās izmaiņas noteikumos paredz, ka no valsts budžeta finansētās rezidentūras vietas prioritāri tiks plānotas un organizētas klīniskajās universitāšu slimnīcās, specializētajās un reģionu daudzprofilu slimnīcās, kā arī ģimenes ārstu praksēs. Veselības ministrija apstiprinās ne vien studiju vietu skaitu ārstu specialitātēs, bet sākot ar 2024./25. gadu katrai rezidentūras vietai tiks noteikta ārstniecības iestāde, kura būs darba vieta rezidentūras laikā, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu (t.sk. privātā sektora) sniegto informāciju par gatavību apmācīt rezidentus un universitāšu vērtējumu par ārstniecības iestādes atbilstību.
Augstskolām būs pienākums rezidentu sarakstus, studiju kursu un teorētisko izglītību grafikus saskaņot ar ārstniecības iestādēm, kurās plānotas apmācība. Uzņemšanā prioritāte būs noteikta tiem rezidentūras pretendentiem, kuriem ir vienošanās par darba līguma slēgšanu rezidentūras laikā ar kādu no Veselības ministrijas noteiktajām ārstniecības iestādēm, pārējie tiks uzņemti atbilstoši uzņemšanas konkursā iegūto punktu secībai. Proporcionāli lielāks finansējums noteikts praktiskajās apmācībās iesaistīto ārstu atlīdzībai.
Darba grupā, kas izstrādā priekšlikumus rezidentūras procesā, ir pārstāvji no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Latvijas Jauno Ārstu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, “Veselības centra 4”, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes.
Rezidentūrā ārsti izvēlas kādu no pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm pēc sešus gadus ilgas medicīnas studiju programmas apgūšanas. 2023./2024.studiju gadā Veselības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem apstiprināja 298 vietas topošajiem ārstiem speciālistiem.