Trīs nedēļu laikā ievērojami jāsamazina cilvēku kustība – dāvināsim viens otram veselību

No 21. decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs vērsti uz to, lai ikviens no mums satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības. Tā mēs pasargāsim sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19. Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varam mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.

Valdība šodien, 17. decembrī, lēma veikt grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 21. decembra līdz 11. janvārim pastiprinot drošības pasākumus.

Kāpēc nepieciešami papildu drošības pasākumi?

Šobrīd ir ļoti būtiski mazināt cilvēku došanos uz vietām, kur ir iespējams satikt citus cilvēkus. Jebkura šāda tikšanās ar sev pazīstamu vai svešo cilvēku ir lielāks risks saslimt pašam vai inficēt citus cilvēkus neatkarīgi no tā, vai tas ir veikals, sabiedriskais transports, darba vieta, skaistumkopšanas salons vai kāda cita sabiedriska vieta, jo īpaši telpās. Epidemioloģiskā analīze un prognozes liecina: ja Covid-19 izplatība turpināsies ar esošo intensitāti, tuvāko divu nedēļu laikā slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000 pacientus. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai mazinātu iespējas cilvēkiem saslimt.

Analizējot cilvēku paradumus, Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) vērš uzmanību, ka svētku laikā pastiprinās cilvēku mobilitāte – cilvēki pulcējas, bieži izmanto sabiedrisko transportu, laiku pavada veikalos un uzturas mazāk vēdinātās telpās, vēlas satikt tuviniekus, kā rezultātā ir lielāki infekcijas izplatīšanās riski. Jau tagad ECDC norāda uz to, ka jābūt gataviem straujākam Covid-19 saslimstības  pieaugumam pēc svētkiem. Pie esošā saslimstības līmeņa Latvija vairs to nevar atļauties.

Jau līdz šim noteiktie drošības pasākumi bija vērsti uz to, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos, tomēr sabiedrības mobilitātes rādītāji liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām aktīvi pārvietojas uz veikaliem, apskates vietām, kā arī dodas uz darbu klātienē un turpina izmantot sabiedrisko transportu. Savukārt brīvdienās, kad ir noteikti ierobežojumi, iepirkšanās intensitāte ir ievērojami zemāka. Vienlaikus nedēļas nogalēs cilvēki joprojām aktīvi pavada novados ar izteiktu brīvdienu aktivitātes tendenci. Tas liecina, ka joprojām aktīvi tiek izmantots sabiedriskais transports, cilvēki pulcējas sabiedriskās vietās utml.

Kādi papildu drošības pasākumi būs spēkā no 21. decembra līdz 11. janvārim, lai mazinātu iespējamo kontaktu skaitu?

Izglītībā:

• Par 1 nedēļu līdz 8. janvārim 1. - 6. klašu skolēniem būs pagarināts ziemas brīvlaiks.
• Klātienē (arī ne individuāli) nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Arī profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos utml. nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums ir klīniskā prakse rezidentūrā.
• Interešu izglītība un dažādi mēģinājumi arī drīkstēs notikt tikai attālināti.

Sportā:

• Amatieru sporta treniņi drīkstēs notikt tikai ārpus telpām (līdz 10 cilvēkiem, neizmantojot ģērbtuves). Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli.

Kultūrā:

• Nestrādās bibliotēkas, izstāžu vietas un citas kultūrvietas, kā arī nedrīkstēs organizēt gadatirgus (arī Ziemassvētku tirdziņus).
• Apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz 2 metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas.

Pakalpojumi:

• Nestrādās visa skaistumkopšanas nozare (tajā skaitā arī frizieri).
• Sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām.
• Nenotiks fotosesijas un netiks sniegti citi foto pakalpojumi, izņemot foto dokumentiem.
• Nenotiks dzinējmedības.

Šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus: vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās nelieto) un lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt 3 nedēļas. Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam.

Tirdzniecībā:

Laikā no 19. decembra līdz 11. janvārim katru dienu būs piemērots regulējums, kas līdz šim attiecās uz brīvdienām un svētku dienām, bet būs paplašinātas preču grupas, ko šajā laikā drīkst tirgot. Tas nozīmē, ka šajās 3 nedēļās klātienē darbosies tikai:

• aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas),
• optikas preču veikali.
• degvielas uzpildes stacijas,
• tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas:
  • pārtikas preces;
  • higiēnas preces;
  • pirmās nepieciešamības saimniecības preces;
  • mobilo telefonu priekšapmaksas kartes;
  • tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus;
  • dzīvnieku barību un preces;
  • preses izdevumus;
  • sabiedriskā transporta biļetes;
  • mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus;
  • pašu ražoto lauksaimniecības produkciju
  • ziedus un Ziemassvētku eglītes.

Papildus norādām, ka preču tirdzniecība internetā nav ierobežota. 

Informācija tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem par sniegtajiem pakalpojumiem laika posmā no 2020. gada 19. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.

Vienlaikus tirdzniecības vietām pastiprinātas arī prasības: vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 15 m² no pieejamās telpu platības (neskaitot platību, ko aizņem plaukti, iekārtas utml.), apmeklētāju veikalā nedrīkstēs būt vairāk kā pieejamo ratiņu/groziņu, savukārt uz veikalu drīkstēs doties tikai pa vienam (līdzi drīkst nākt bērni līdz 12 gadu vecumam vai nepieciešamības gadījumā asistents).

Darba vietās:

• Ar grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara. Darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.

Precizēta arī norma attiecībā uz ēdināšanu - tikai ražošanas uzņēmumus, kur nav iespējams nodrošināt drošas ēšanas pauzes, drīkstēs ēdināšanu nodrošināt uz vietas, ja vienlaikus ēd tikai tie cilvēki, kuri ikdienā ir kopā, pie galdiņa sēž tikai viens cilvēks un tiek ievērota 2 m distance.