Šodien, 11.jūlijā, Veselības ministrijā norisinājās Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas* sēde, kurā tika pārrunātas aktualitātes smēķēšanas ierobežošanas jomā, tostarp izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprināto normatīvos aktu prasības attiecībā uz tabakas un nikotīna produktu legālo apriti, kā arī tabakas un elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu ierobežojumu kontroles jautājumi.
Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā stāsies spēkā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas nosaka detalizētas aprites prasības tabakas aizstājējproduktu (nikotīna spilventiņu) importētājiem, ražotājiem un tirgotājiem produktu laišanai Latvijas tirgū. Tie paredz kārtību, kādā komersants paziņo Veselības inspekcijai par tabakas aizstājējproduktu tirdzniecības vietu, kā arī paziņo par tabakas aizstājējproduktu sastāvu, t.sk.. Tāpat noteikts maksas pakalpojumu cenrādis ražotājiem un importētājiem par Veselības inspekcijai sniegtās informācijas apstrādi par tabakas aizstājējproduktiem un noteiktas noformēšanas un novietošanas prasības uz tabakas aizstājējproduktu iepakojuma izvietojamiem brīdinājumiem par ietekmi uz veselību.
Savukārt Saeimā šā gada sākumā tika pieņemti Tabakas likuma** grozījumi. Tie paredz, ka smēķēt, iegādāties tabakas izstrādājumus, kā arī tos pārdot nedrīkstēs personām līdz 20 gadu vecumam, nevis 18 gadiem kā līdz šim. Aizliegums stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī. Papildus būs aizliegts tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētāju, kas rada tabakas garšu vai smaržu. Pētījumi liecina, ka tabakas un nikotīnu saturošos izstrādājumos dažādi pievienotie aromatizētāji piesaista nesmēķētājus (t.sk. bērnu un jauniešu interesi) un rada maldīgu priekšstatu par smēķēšanas vai šādu produktu lietošanas nekaitīgumu, lai gan tie ietekmē veselību un veicina atkarības rašanās risku.
Komisijas sēdē tika diskutēts arī par kriminālatbildības noteikšanu par elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu, tabakas aizstājējproduktu, kā arī augu smēķēšanas produktu nelegālo apriti.
Komisijas sēdē aktualizējās arī jautājums par smēķēšanu teātra izrādēs uz skatuves, kas rada pasīvās smēķēšanas riskus gan skatuves māksliniekiem, gan tehniskajiem darbiniekiem, gan skatītājiem zālē. Kultūras ministrijas pārstāve akcentēja, ka kopš 2008. gada 1. janvāra teātru informatīvajos materiālos tiek iekļauts brīdinājums, ja izrādē smēķē. Statistikas dati gan liecina, ka 2023. gadā valsts pārvaldībā esošo teātru repertuārā bija 265 dažāda nosaukuma izrādes, no kurām smēķēšana uz skatuves bija 22 izrādēs jeb 8% no kopējo izrāžu skaita. Vienlaikus tika norādīts, ka Latvijas teātra padome šā gada 20.aprīļa sēdē, izvērtējot esošo situāciju, pieņēma ieteikumus smēķēšanas ainās uz skatuves neizmantot nikotīnu vai tabaku saturošus izstrādājumus, iespēju robežās marķēt smēķēšanas procesu un nepieciešamības gadījumā lietot elektroniskās smēķēšanas ierīces, kuru šķidrums nesatur nikotīnu. Smēķēšanās ierobežošanas valsts komisijas locekļi norādīja, ka smēķēšana publiskās telpās ir aizliegta un būtu jāmeklē cita veida mākslinieciski izpausmes līdzekļi, kas aizstāj reālu smēķēšanu, pie tam informējot, ka arī elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana atbilstoši Tabakas likumam ir uzskatāma par smēķēšanu.
* Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija ir koleģiāla valsts institūcija, kuras mērķis ir koordinēt darbības, lai nodrošinātu cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā, ar tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku nepiesārņotā vidē. Komisija koordinē darbības, kas saistītas ar tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, jaunieviestu tabakas izstrādājumu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu lietošanas profilaksi un ierobežošanu, kā arī ārstēšanu no nikotīna atkarības.
**Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums