Veselības ministrija un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (AmCham) 29. aprīlī rīkoja investīcijām veselībā veltītu konferenci “Ilgtspējīgi ieguldījumi – prognozējami rezultāti”. Konferencē piedalījās veselības ministrs Hosams Abu Meri, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, starptautiskie eksperti un amatpersonas no Dānijas, Igaunijas, OECD, kā arī pacientu organizāciju un slimnīcu pārstāvji. Konferencē tika apskatīti ilgtspējīgi veselības aprūpes finansēšanas modeļi, pārredzams un uz pierādījumiem balstīts budžeta plānošanas process, kā arī vērtēta finansēšanas modeļu ietekme uz veselības aprūpes pieejamību un sagaidāmajiem rezultātiem.
Veselības izdevumi ir ieguldījums drošībā un ekonomikā. Ir jānodrošina finansējuma stabilitāte, sekojot Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, atvēlot veselības aprūpei vismaz 12% no valdības budžeta izdevumiem. Ir nepieciešams meklēt risinājumus ilgtspējīgai veselības aprūpes finansēšanai ar fokusu uz veselības datu pieejamību un analīzi, lēmumu pieņemšanā, veidot profilakses un veselības veicināšanas programmas, kā arī ieviest veselības aprūpes reformas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai,"sacīja veselības ministrs Abu Meri, atklājot konferenci.
Savukārt Finanšu ministrs Arvils Ašeradens teica: “Veselības aprūpe un tās kvalitāte ir viens no valsts labklājības pamatakmeņiem – jo veselīgāki cilvēki, jo labāk klājas arī valsts ekonomikai. Mums ir jāuzlabo gan Latvijas iedzīvotāju dzīvildze, gan veselīgo gadu skaits – šajos rādītājos pamatīgi iepaliekam OECD vidējiem rādītājiem. Latvija pastāvīgi palielina ieguldījumus savā veselības nozarē, taču naudas vienmēr ir par maz. Mums ir jākļūst daudz efektīvākiem un mērķtiecīgākiem savās darbībās, lai vēlamos rezultātus sasniedzam ātrāk un pārredzamā nākotnē. Pirmkārt, ir vajadzīgs skaidrs ilgtermiņa attīstības plāns, kura centrā ir vesela, veselīga Latvijas sabiedrība, ne ieguldījuma apjoms kā tāds, otrkārt, vajadzīga ceļa karte ar konkrētiem, izmērāmiem mērķiem, un atbilstošu finansējumu šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc esmu ierosinājis mūsu valdībā ieviest fundamentālas pārmaiņas un pāriet uz rezultātu orientētas budžetēšanas modeli. Tas ļaus daudz skaidrāk ieraudzīt, kur ieguldām efektīvi un kur vajadzīgi uzlabojumi vai cita pieeja.”
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins prezentēja potenciālos veselības aprūpes finansēšanas modeļus, kā arī ieguvumus sabiedrībai, veselības aprūpes speciālistiem un politikas veidotājiem. Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktora Kārļa Ketnera prezentācija iepazīstināja ar jauno vīziju uz rezultātu orientēta budžeta veidošanu. Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda valdes locekle Pille Banharda prezentēja Igaunijas veselības aprūpes finansēšanas modeli un bijusī Dānijas Veselības datu dienesta departamenta vadītāja Karena Marija Linga iepazīstināja ar Dānijas veselības aprūpes finansēšanas un datu sistēmu. OECD ekonomikas eksperts Roberts Grundke dalījās ar OECD rekomendācijām par to, kā finansēt noturīgas veselības sistēmas. Viena no būtiskām atziņām, ka ilgtermiņā ieguldot 1% no IKP izglītībā un veselības aprūpē, pārdalot valdības izdevumus no citām nozarēm, sagaidāms 1,5-1,8% IKP pieaugums.
Paneļa diskusijā, kuras sastāvā bija Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins, Finanšu ministrijas pārstāvis Kārlis Ketners, OECD ekonomists Eness Sunels, Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda valdes locekle, Pille Banharda, Latvijas pacientu organizāciju tīkla valdes locekle Baiba Ziemele un RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs tika apspriesti aktuālie jautājumi veselības aprūpes finansēšanā un efektivitātes nodrošināšanā, tostarp uzsverot nepieciešamību uzturēt dialogu starp dažādām iesaistītajām pusēm, kā arī vākt, uzturēt un analizēt pacientu datus, lai labāk plānotu vajadzīgo finansējumu un monitorētu rezultātus.
Konference noslēdzās ar atziņu par nepieciešamību turpināt pārnozaru diskusijas un vienoties par skaidrām investīcijām veselības aprūpē un rezultatīviem rādītājiem, kas būtu būtiski gan veselības un finanšu ministrijām, gan pacientiem, gan veselības pakalpojumu sniedzējiem.
Konferenci vadīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns Mārtiņš Daugulis.
Pasākuma partneri: AbbVie, Amgen, IQVIA, Johnson&Johnson, Medtronic, Novartis, Roche un Siemens.
Informāciju sagatavoja AmCham