9. aprīlī Bērnu slimnīcā norisinājās diskusija “Kādēļ nepieciešamas biobankas. Kā pārvaldīt un organizēt paraugus un ar tiem saistītos datus. Laboratorijas skatījums un pieredze.” Diskusijā, kas tika organizēta pagājušajā gadā uzsāktās Šveices un Latvijas sadarbības programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” ietvaros, piedalījās laboratoriju speciālisti, pētnieki un precīzijas medicīnas interesenti.
9. aprīlī diskusijā par biobanku nepieciešamību pieredzē dalījās Martins Cohe (Martin Zoche), Cīrihes Universitātes slimnīcas Patoloģijas un molekulārās patoloģijas departamenta Molekulārās audzēju profilēšanas nodaļas direktors, Cīrihes Universitātes docētājs, kurš bija ieradies Bērnu slimnīcā, lai sadarbībā ar patoloģijas un ģenētikas jomas laboratorijas ekspertiem rastu labākos veidus, kā ieviest jaunas diagnostikas metodes un uzlabot diagnostikas procesus. Diskusijā Martins Cohe stāstīja par ilgtspējīgas biobankas veidošanu, paraugu un datu pārvaldības izaicinājumiem, kā arī ar paraugiem saistīto datu nozīmi diagnostikā un pētniecībā nākotnē.
Šobrīd arī Latvijā aktualizēta biobanku attīstība – Saeima skata Biobanku likumprojektu, kas paredz noteikt skaidrus principus par biobanku izveidi, darbību un datu aizsardzību.
“Biobankas ir precīzijas medicīnas stūrakmens, tās kļūst arvien nozīmīgākas ārstēšanā. Ar Eiropas Veselības datu telpas regulas stāšanos spēkā biobankas kļūs par būtisku digitālās veselības sastāvdaļu – līdz 2030. gadam pacientiem būs iespēja saņemt savus datus arī no biobankām. Latvijai vēl priekšā nozīmīgs ceļš, taču viss sākas ar uzticēšanos – gan Bērnu slimnīcai, ka tā var kļūt par piemēru, uz kuru balstīties, gan tam, ka varam mācīties no citu valstu pieredzes un izmantot šīs zināšanas, lai veidotu spēcīgu biobanku ekosistēmu arī šeit, Latvijā, gan mūsu pašu laboratoriju darbam,” atzīst Aiga Balode, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos.
Likuma virzība ir būtisks solis mūsdienīgas, uz precīzijas medicīnu balstītas veselības aprūpes veidošanā – biobankas ir neatņemama sastāvdaļa personalizētai ārstēšanai un pētniecībai. Mērķtiecīgu virzību uz šiem principiem īsteno arī Bērnu slimnīca, kas Šveices un Latvijas sadarbības programmas ietvaros attīsta bērnu onkoloģisko slimību diagnostikas, ārstēšanas un uzraudzības kvalitāti un laboratoriju kapacitāti, kā arī veido klīnisko un pētniecisko bāzi ārstniecības personu izglītošanai nākotnē.
"Biobankas izveide Bērnu slimnīcā ir nozīmīga gan diagnostikas, gan pētniecības darbā. Diagnostikas jomā svarīgi, ka biobanka sniedz iespējas atkārtoti izmantot agrāk paņemtos pacientu audus. Piemēram, pēc pieciem gadiem, kad ir radītas jaunas metodes, ir iespēja atkārtoti veikt diagnostiku no agrāk paņemtā operācijas materiāla, iegūstot papildus informāciju par pacienta slimību, vai, salīdzinot agrākos un jaunākos paraugus, izdarīt secinājumus par slimības gaitu un terapijas efektivitāti. Šādos gadījumos ir būtiski, lai diagnostikai un pētniecībai pieejami labas kvalitātes audi, kas glabājas biobankā. Savukārt pētniecībā biobanka nodrošina horizontālu pārskatu, jo ir pieejami vairāki vienas un tās pašas slimības paraugi, kas sniedz iespējas labāk izpētīt un izzināt slimību, identificēt jaunus biomarķierus, un nodrošina laboratorijām iespējas veikt nozīmīgus pētījumus," skaidro Martins Cohe, eksperts no Šveices.
Savas vizītes laikā 8. un 9. aprīlī Martins Cohe strādāja ciešā sadarbībā ar Bērnu slimnīcas patoloģijas un ģenētikas jomas laboratorijas speciālistiem, izvērtējot esošo situāciju. Viņš sniedza konsultācijas par diagnostikas procesu uzlabošanu, pārrunāja svarīgāko par iekārtu attīstību, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī kopīgi ar Bērnu slimnīcas speciālistiem izstrādāja priekšlikumus digitālās patoloģijas ieviešanas posmiem un starptautiskās sadarbības iespējām nākotnē.
"Bērnu slimnīcai bērnu onkoloģisko slimību un citu reto slimību jomā ir svarīgi īsā laika posmā nonākt pasaules līmenī, lai ārstējot, veicot pētījumus un plānojot attīstību, esam vienlīdzīgās pozīcijās ar sadarbības partneriem Šveicē. Lai to panāktu, mums šobrīd ir svarīga Šveices ekspertu iesaiste Bērnu slimnīcas darbā, kas mums dod ne tikai praktiskas zināšanas, bet arī pārliecību par virzieniem, kuros attīstīt bērnu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu. Esmu pārliecināts, ka sadarbība pēc piecu gadu darba kopīgajā programmā turpināsies tikpat produktīvi, kā tā iesākusies," uzsver Valts Ābols, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” tiek īstenota ar Šveices finansiālu atbalstu un tās mērķis ir uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo ar vēzi vai retām slimībām, kā arī nodrošināt nepārtrauktu un uz pacientu vērstu aprūpi. Šāda veida zināšanu apmaiņa un sistēmiska pieeja stiprina Latvijas kapacitāti personalizētā medicīnā un ilgtermiņā uzlabo veselības aprūpes kvalitāti Latvijā.
