Veselības ministrs Hosams Abu Meri otrdien Briselē piedalījās augsta līmeņa ilgtspējīgas politikas samitā par veselības politikas perspektīvu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnija sākumā, uzrunājot samita dalībniekus par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību un vides noturību.
“Eiropas Draugu” rīkotajā Ilgtspējīgas politikas samitā “Veselīga, stabila un izturīga sabiedrība: daudzpusīgi izaicinājumi, starpnozaru risinājumi” piedalījās Eiropas valstu veselības ministri, politikas veidotāji, zinātnieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, lai meklētu integrētus risinājumus ieguldījumiem veselības nozares infrastruktūrā, diskutētu par veselības darba kārtības prioritātēm nākamajā ES mandātā, analizētu izaicinājumus, ko rada klimata pārmaiņas.
Dalībnieki atzīmēja aizvadītā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņa progresu virzībā uz Eiropas veselības savienības koncepciju, piemēram, ieviešot Eiropas veselības datu telpu, kā arī Covid-19 pandēmijas laikā izveidotās veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) darbību, kuras uzdevums ir atklāt ārkārtas situācijas veselības jomā un ātri reaģēt uz tām.
Samita dalībnieki vērtēja, ka nākamajam ES pilnvarojumam ir iespēja straujāk virzīties uz priekšu veselības politikas integrācijai ar vides un klimata mērķiem. Paaugstinoties globālajai temperatūrai, pieaug arī cilvēku veselības apdraudējums, ko rada ārkārtēji laikapstākļi, karstums, sausums, plūdi. Veselības ministrs Hosams Abu Meri atsaucās uz ANO Klimata pārmaiņu konferencē COP28 pieņemto Deklarāciju par klimatu un veselību, kas iezīmē gan klimata pārmaiņu riskus veselībai, gan piedāvā turpmāko rīcību, lai šos riskus mazinātu.
Latvijā dažas no galvenajām klimata pārmaiņu negatīvajām sekām uz iedzīvotāju veselību ir palielināta zarnu infekcijas slimību izplatība, saslimstība un mirstība no hroniskām slimībām (sirds un asinsvadu, cukura diabēta), saslimstības un mirstības pieaugums no elpceļu slimībām, infekcijas slimību un endēmisko slimību skaita pieaugums, piemēram, infekciozās ērces kļūst arvien izplatītākas, paaugstināts karstuma dūriena risks u.c.
Veselības un klimata saikne ir jāuztver kā daļa no vispārējās valsts klimata politikas un jānosaka par prioritāti. Latvija to uztver nopietni – pagājušajā gadā tika izveidota jauna ministrija – Klimata un enerģētikas ministrija. Latvija ir pieņēmusi vairākus stratēģiskos rīcības plānus, kas cita starpā integrē klimata un veselības politikas. Esam strādājuši, lai veicinātu energoefektivitāti un ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu, ko tajā skaitā ieviesušas arī slimnīcas. Tajā pašā laikā turpinām īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas – gan sabiedrības izglītošanai, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un slimnīcu vadītāju izglītošanai. Galvenais vēstījums ir - domāt un rīkoties zaļi - , kas patiesībā ir svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu augstus sabiedrības veselības standartus, no kā ieguvums būs ikvienam sabiedrības loceklim,” sacīja ministrs.
Papildus vides jautājumam diskusiju centrā bija temati par veselības aprūpes pāreju no ārstniecības uz profilaksi, mākslīgo intelektu veselības aprūpē, tehnoloģiju ietekmi uz veselības aprūpes ilgtspēju, konkurētspējas un inovāciju veicināšanu un pieejamību.
“Eiropas Draugi” ir Briselē bāzēta domnīca, kas sadarbojas ar ieinteresētajām pusēm visā Eiropā, izstrādājot novatoriskus ieteikumus, lai izveidotu vairāk iekļaujošu un ilgtspējīgu Eiropu. Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieki klātienē un vēl daudzi tiešsaistē.
