Ar Latvijas, Kipras un Melnkalnes veselības ministru dalību, pārstāvjiem no Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas, kā arī Pasaules veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) piektdien, 11. aprīlī, Rīgā norisinās augsta līmeņa konference par cilvēkresursiem veselības nozarē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā".
Konferences centrā ir mazo valstu stratēģijas, īstermiņa plāni un rīcības virzieni risku mazināšanai, jo daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko pastiprinājusi arī ģeopolitiskā situācija.
Videouzrunā konferences dalībniekiem Latvijas premjere Evika Siliņa, uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums veselības nozarē ir viens no lielākajiem izaicinājumiem visā Eiropā. "Veselības aprūpes pamatā ir tās cilvēki, ikviens nozares darbinieks ir neatsverama vērtība. Cilvēkresursu trūkums veselības nozarē šobrīd ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, ko pastiprina arī demogrāfiskās pārmaiņas – sabiedrība noveco, bet jauno speciālistu trūkst. Tikko sāka strādāt šī valdība, veselība bija pirmā budžeta prioritāte, un mēs to neesam aizmirsuši. Valsts turpina ieguldīt veselībā,” teica Ministru prezidente E. Siliņa.
Veselības aprūpe nav iespējama bez profesionāļiem, viņi ir veselības aprūpes sistēmas sirds, bet diemžēl šīs sirds ritms šobrīd ir pārslogots. Tā nav nākotnes problēma, mēs jau esam krīzes epicentrā, tāpēc risinājumi un skaidrs plāns ir nepieciešams šobrīd. Tajā pašā laikā katra krīze ir arī iespēja. Tā ir politiska izšķiršanās, kā mēs redzam ārstniecības sektora personālu, kas ir neatņemams valsts drošības jautājums un būtisks valsts noturībspēju stiprināšanā,” konferences atklāšanā akcentēja veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa ārstu Eiropā ir vecāki par 55 gadiem, kurus būs jāaizstāj jaunajiem speciālistiem, tajā pašā laikā investīcijas veselības aprūpes darbaspēkā apgrūtina ierobežotā fiskālā situācijā. Veselības aprūpes izdevumi kā daļa no IKP ir zemāki mazajās valstīs, atzīmēja OECD Veselības nodaļas vadītāja Frančeska Kolombo (Franceska Colombo). Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, pieaugošo pieprasījumu nevarēs apmierināt tikai ar darbaspēka palielināšanu, tāpēc uzsvars jāliek arī uz lielāku ārstu nesaistītā personāla un digitālo rīku izmantošanu primārajā aprūpē.
Valstu piemēri parāda nepieciešamību pēc visaptverošas pieejas – apvienojot apmācību, darba vides uzlabošanu, kā arī produktivitātes un inovāciju ieviešanu veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai, akcentēja OECD pārstāve. Stratēģijas veselības aprūpes darbaspēka trūkuma risināšanai:
- apmācīt vairāk veselības aprūpes speciālistu, uzlabot darba apstākļus un vidi, īpaši zemāk apmaksātajās specialitātēs;
- veicināt darbinieku noturēšanu, taču jebkāds algu pieaugums prasīs lielākus valstu izdevumus;
- ieviest inovācijas un jaunās tehnoloģijas, t. sk. mākslīgā intelekta risinājumus, efektīvāk izmantot dažādas veselības aprūpes darbiniekus.
Pēc Eiropas Ārstu Pastāvīgā Komitejas (CPME) prezidenta Dr. Ole Johans Bakke (Ole Johan Bakke) teiktā,
"nav ātru risinājumu" tā saucamo "medicīnas tuksnešu" problēmas risināšanai – teritorijām, kurās trūkst ārstu, kas sastopami gan lielās, gan mazās valstīs. Tomēr ir būtiski izstrādāt un īstenot efektīvas personāla piesaistes un noturēšanas stratēģijas. Dažas no veiksmīgām pieejām ietver: medicīnas studentu piesaisti no reģioniem, jo viņi biežāk izvēlas strādāt šajās vietās pēc apmācībām; lauku prakses popularizēšanu rezidentiem; kā arī politiku ieviešanu, kas stimulētu ārstus strādāt nepietiekami apkalpotajās teritorijās, tostarp izmantojot finansiālus stimulus.
Stimulu balstītas noturēšanas stratēģijas ir jāizvirza kā prioritāte, jo tās veicina ilgtermiņa ilgtspēju, apmierinātību ar darbu un palīdz novērst izdegšanu, salīdzinot ar piespiedu norīkojumiem. Tāpat viņš uzskata, ka ir nepieciešama vienota ES Veselības aprūpes darbaspēka stratēģija un spēcīgāka Eiropas sadarbība, lai efektīvi risinātu veselības aprūpes darbaspēka krīzi, kā arī koordinēta rīcība visās politikas jomās, lai uzlabotu veselības aprūpes speciālistu noturēšanu un piesaisti.
Paneļdiskusijās Eiropas valstu veselības ministri un ministriju pārstāvji diskutē par darba devēju un veselības aprūpes iestāžu lomu cilvēkresursu attīstībā un noturēšanā, veselības aprūpes darbinieku motivācijas un labbūtības aspektiem jauno speciālistu piesaistē un noturēšanā, valstu sadarbības un starptautisko iniciatīvu iespējām, kā pilnvērtīgi izmantot PVO, EK un OECD rekomendācijas.
Vairāki jaunie ārsti no Latvijas - Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgs Edgars Maļcevs, BKUS vispārējā aprūpes māsa Gundega Blizņeca un ģimenes ārste Edīte Vītola no Vidridžiem dalījās pieredzes stāstos par savu profesionālo ikdienu, motivācijas programmām un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Konferences dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem risinājumiem, kas ietver ne tikai medicīnas personāla piesaisti, bet arī ekonomikas attīstību un veselības aprūpes sistēmu pilnveidošanu.
Citu mazo valstu pieredze mums var dot jaunas idejas un iespējas kopā meklēt risinājumus cilvēkresursu nodrošināšanai gan reģionāli, gan plašāk. Novecojoša sabiedrība nozīmē pieaugošu pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, bet tajā pašā laikā samazinās darbspējīgo cilvēku skaits, kas varētu sniegt šos pakalpojumus. Tā ir spiediena sagādājoša tendence. Ir jāveicina ekonomikas attīstība un jāturpina stabili pieaugoša finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Papildus veselības aprūpes nodrošinājums iedzīvotājiem prasa starpsektoriālu risinājumu, piemēram, kompleksāku pakalpojumu veidošanu, kas ietver gan veselības, gan sociālo pakalpojumu lielāku integritāti,” atzīst veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Augsta līmeņa konferenci organizēja Veselības ministrija, lai veicinātu Eiropas sadarbību un apmainītos ar pieredzi par veselības aprūpes darbaspēka problēmu risināšanu, diskutētu par konkrētiem rīcības soļiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspējību un kvalitāti Eiropā.
FOTOGALERIJA ir papildināta: Veselības ministrija’s albums | Flickr
