Veselības ministrijā ceturtdien, 13. jūnijā, notika domnīca par bērnu onkoloģiju, izceļot veselības aprūpes vajadzības un prioritātes bērnu un pusaudžu onkoloģijā, un personalizētas ārstniecības nepieciešamību. Aizvadīta jau ceturtā domnīca, ko rīko Veselības ministrija strādājot pie veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam, lai noteiktu konkrētus mērķus, idejas un risinājumus to sasniegšanai.
Tā kā atsevišķi bērnu un pusaudžu onkoloģija izcelta pirmo reizi, domnīcas sākumā dalībniekus uzrunāja veselības ministrs Hosams Abu Meri, akcentējot, ka bērni ir mūsu nākotne, un to nepieciešams apzināties arī onkoloģiskās aprūpes pakalpojumu plāna ietvaros.
Ārstu, veselības nozares ekspertu, pacientu organizāciju pārstāvju centrā bija jautājumi par agrīnu slimības simptomu atpazīšanu, ārstniecības iestāžu vidi, pāreju uz pieaugušo ārstēšanas un uzraudzības etapu. Speciālisti rosina jaunajā plānā iekļaut atsevišķu sadaļu Bērnu un pusaudžu onkoloģija, jo specifiskām vēža pacientu grupām ir nepieciešamas atšķirīgas vēža kontroles stratēģijas, kas attiecas uz audzēja bioloģiju, nepieciešamo pakalpojumu veidiem, iesaistītajām pusēm u.c.
Īstenotajiem pasākumiem bērnu un pusaudžu onkoloģijā jābūt vērstiem uz to, lai Latvijā bērnu un pusaudžu ar ļaundabīgiem audzējiem aprūpē tiktu nodrošinātas starptautisko organizāciju vadlīniju ieviešana, uzsvēra dalībnieki. Pirmā agrīnas diagnostikas komponente ir primārās aprūpes sniedzēju zināšanas, tāpēc primārās aprūpes speciālistiem ir jānodrošina skaidru klīnisko ceļu bērna nekavējošai novirzīšanai uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un izglītojošus pasākumus par simptomiem, kas varētu liecināt par augstu onkoloģiskas diagnozes varbūtību. Vienlīdz būtiska ir vecāku informēšana par ļaundabīgu audzēju pazīmēm, pie kuriem nevajadzētu vilcināties vest bērnu pie ārsta. Tāpat nepieciešams definēt tālāko ārstniecības gaitu, kad bērns kļūst pilngadīgs un jāmaina ārstniecības pieeja un vieta.
Domnīcā definēts, ka bērnu onkoloģija ir personalizēta katram pacientam, tāpēc laicīga ģimeņu iesaiste, ģenētiskie izmeklējumi un inovatīvo terapiju pieejamība ir kritiski svarīgi punkti, lai nodrošinātu pozitīvu ārstniecības rezultātu. Jau plānā iepriekšējos gados iekļauts pasākums par bērnu onkoloģijas pacientu un viņu ģimeņu onkoģenētisko riska grupu atlasi un padziļinātu ģenētisko izmeklēšanu, kas var novest pie agrīnas slimības diagnosticēšanas. Tāpat turpināma būtu dalītās aprūpes ieviešana sadarbībā ar reģionālajām slimnīcām, paredzot tam atbilstošu finansējumu, apmācības, medikamentu nodrošinājumu u.c., lai ārpus Rīgas dzīvojoši bērni varētu ārstēties pēc iespējas tuvāk mājām.
Domnīcas laikā akcentēta atziņa, ka bērnu un pusaudžu posmā nestrādā tās ārstniecības metodes, kas pieaugušo vecumposmā. Lai arī bērnu onkoloģiskās ārstēšanas rezultāti ir labāki, joprojām nepieciešams risināt jautājumu par medikamentozās terapijas un ārstniecības pakalpojumu valsts kompensāciju. Kā veiksmīga novērtēta partnerība ar nevalstiskajām organizācijām, kas nodrošina finansējumu medikamentiem un terapijām, kas pagaidām nav valsts apmaksātas. Papildus mērķtiecīgi būtu jāstrādā pie tā, lai Latvijas bērnu onkoloģijas pacientiem tiek nodrošināta pieeja klīniskajiem pētījumiem, sasniedzot Lietuvas un Igaunijas, kā arī ES vidējos rādītājus, rosina domnīcas dalībnieki.
Tāpat kā iepriekšējās domnīcās, dalībnieki norādīja uz kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu datu nepieciešamību arī par bērnu saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem, tāpēc jānosaka reģistrējamo datu kopums bērnu onkoloģijā. Ir būtiski nodrošināt datu par bērnu ļaundabīgo audzēju pieejamību veselības politikas plānotājiem, bērnu hematoonkologiem un zinātniekiem. Domnīcā vairākkārt uzsvērts, ka onkoloģiskā plānošanā ir svarīgi nodrošināt pēctecību arī pēc 2027. gada - finanses, cilvēkresursus, infrastruktūru un politisko gribu stiprinot ilgtermiņā.
Jau esam ziņojuši, ka saistībā ar jauno veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam tiek organizētas domnīcas kopā ar ekspertiem, veselības nozares un pacientu organizācijām, universitātes slimnīcu pārstāvjiem, praktizējošiem ārstiem. Kopumā plānotas piecas mērķu, priekšlikumu, ideju un risinājumu apzināšanai – par pacientu pieredzi, vēža profilaksi, ārstniecības kvalitāti, bērnu onkoloģiju, datu digitalizāciju un vēža reģistru