Latvijas veselības aprūpes sistēmā jābūt nulles tolerancei seksuālo robežu pārkāpumiem" pacientu tiesību speciālistu tiešsaistes diskusijā “Fokusā: pacients un viņa tiesības” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Pacientam veselības aprūpes sistēmā jājūtas droši, tā ir katra cilvēka pamatvajadzība. Mums nav vajadzīgas hierarhiskas vai patriarhālas pacienta un ārsta attiecības, bet gan cieņpilna un jēgpilna sadarbība – uz pacientu centrēta veselības aprūpe,” sacīja Daniels Pavļuts.
Uz sarunu, ko varam Latvijā darīt ātrāk, precīzāk, mūsdienīgāk, lai stiprinātu uz pacientu centrētu veselības aprūpi un radītu priekšnosacījumus, lai pacienti jutos droši un uzklausīti ārstniecības laikā, veselības ministrs bija aicinājis pacientu tiesību speciālistus, lai diskutētu.
Diskusijas dalībnieki secināja, ka uz pacientu centrētā veselības aprūpē tieši ārstam ir jābūt pacienta interešu aizstāvim. Lai uz to virzītos, būtiski ne tikai pilnveidot pacientu tiesības regulējošo normatīvo regulējumu, bet arī sekmēt kultūras maiņu uz pacientu centrētā virzienā:
- būtiski palielināt kapacitāti un izglītojošus pasākumus pacientu tiesības kontrolējošās institūcijās;
- īstenot izglītojošus, informatīvus pasākumus un procesus ārstniecības iestādēs, stiprināt pacientu organziācijas;
- aktualizēt pacientu tiesību aizsardzības jautājumus izglītības programmās.
Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele sacīja, ka instrukciju ārstiem par pacientu tiesību aizsardzību ir daudz, taču būtiski ir praktiskie soļi, piemēram, atļauja ņemt līdzi uz procedūru zinošāku tuvinieku.
Zvērināts advokāts un Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns diskusijā atgādināja, ka Veselības inspekcijai ir ne tikai kontrolējoša funkcija, bet tai ir arī jāskaidro un jāizglīto.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska uzskata, ka ir jāpulcē ārsti, kuri pacientu tiesību aizsardzības jautājumos ir viszinošākie un pārmaiņu procesi jāīsteno caur viņiem, pārnesot labo praksi visā sistēmā.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena uzskata, ka jāievēro trīs būtiski principi: ārstam par savu kļūdaino darbību pacientam ir jāatvainojas un jāpaskaidro notikušais, procesu uzlabošanā jāsadarbojas ar industriju un pētniekiem, bet jauno mediķu izglītība pacientu tiesību jautājumos nedrīkst būt formalitāte.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs norādīja, ka sistēmas kultūru neizmainīs vadlīnijas un instrukcijas, bet proaktīvi jāpauž skaidra attieksme. Piemēram, pacienta tiesību aizsardzības speciālists ārstniecības iestādē jau ir skaidrs signāls, ka tajā jautājums ir būtisks.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka ir vajadzīgs stiprināt Veselības inspekciju, kas nodrošinātu efektīvus pacientu ārstniecības iestādes/personas strīdu risināšanas mehānismus, objektīvu sūdzību izskatīšanu un nebūtu pārslogota ar birokrātiskām niansēm. Tāpat nepieciešama lielāka pacientu iesaiste procesā, un pacientiem jābūt iespējai piesaistīt ekspertus. Savukārt neatkarīgs pacientu tiesību aizsardzības mehānisms, kas darbotos paralēli Veselības inspekcijai, būtu vērsts uz apmācību un sadarbību (piemēram, sabiedrības izglītošana par pacientu tiesībām), kā arī vērsts uz cilvēcisku un atvērtu komunikāciju ar pacientu (uzklausīšana, palīdzība saprast tiesības, empātija, skaidrošana). Tiesībsarga ieskatā abu minēto institūciju funkcijas ir iespējams gan apvienot vienā iestādē, gan pilnīgi nošķirt, veidojot jaunu Pacientu ombuda iestādi.
Pilns diskusijas ieraksts par pacienta informēto piekrišanu ārstniecībai un pacienta autonomijas īstenošanu ārstniecībā Latvijā, labās prakses piemēriem citās valstīs un risinājumiem jēgpilnai ārsta un pacienta saziņai: https://youtu.be/o6sPzaJbL0k
Pievienota saite uz Pasaules Veselības organizācijas Seksuālās un reproduktīvās veselības un pētniecības departamenta Ženēvā pārstāves Avni Amin video komentāru: https://youtu.be/DFNZxG8K_SQ