Trešdien, 10.jūlijā, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA), lai pārrunātu sadarbību ar privātajām ārstniecības iestādēm krīzes situācijās, tai skaitā valsts ārēja apdraudējuma gadījumā. Tāpat diskutēts par tarifu pārskatīšanu, kā arī finansējuma piešķiršanu dažādu attīstības projektu ietvaros.
Ārstniecības iestādēm, tai skaitā privātajām ārstniecības iestādēm, ir saistošas normatīvajos aktos noteiktās tiesību normas, tai skaitā obligātās prasības ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, zāļu apriti un krājumu veidošanu u.c. Kā norādīja veselības ministrs Hosams Abu Meri, privātās ārstniecības iestādes valsts ārēja apdraudējuma gadījum paredzēts iesaistīt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanā ar viņu cilvēkresursiem un medicīnisko aprīkojumu.
Veselības ministrija arī pauda gatavību sadarbībā ar NMPD Katastrofu medicīnas centru noorganizēt atbilstošus informatīvus seminārus privātajām ārstniecības iestādēm.
Tikšanās laikā tika apspriests arī jautājums par konkurences nodrošināšanu starp valsts un pašvaldību, kā arī privātajām ārstniecības iestādēm. VADDA biedri vērsa uzmanību uz situāciju, kura izveidojusies nepietiekamā finansējuma dēļ - neatbilstošu tarifu dēļ ārstniecības iestādēm rodas zaudējumi, savukārt publiskajām kapitālsabiedrībām tiek piešķirti papildu līdzekļi, tostarp attīstības projektiem. VADDA pārstāvji aicināja arī vērtēt investīciju pamatotību un lietderību, attīstot jaunus pakalpojumus ambulatorajā sektorā valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs, ņemot vērā arī kopējo attiecīgā pakalpojumu nodrošinājumu.
Tāpat tika pārrunāti jautājumi par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamību veselības aprūpes nozarē. Attiecībā uz pieejamā ES fondu apmēra sadalījumu, ministrijas pārstāvji norādīja, ka tiek strikti izvērtēts, kādas ir nozares prioritātes, ieguldījumu mērķis, sagaidāmais rezultāts un, kuri būs finansējuma saņēmēji, lai ES fondu ieguldījumi sasniegtu vislielāko ietekmi uz nozari un lielākam pacientu skaitam būtu plašāk pieejami un uzlaboti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Pieejamo līdzekļu apjoms liek to prioritizēt ar mērķi finansējumu investīcijām izmantot maksimāli efektīvi – ārstniecības iestādēs, kur jau ir infrastruktūra un cilvēkresursi. Respektīvi, investīcijas netiek plānotas, vadoties pēc īpašumtiesību piederības formas, bet gan uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas apjomiem, veidiem, kādi tie vēsturiski ir izveidojušies un kurās ārstniecības iestādēs tos pacientiem ir ērti saņemt.