1. Kā rīkoties, ja ārstniecības iestādē jau ir sakārtota epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra un investīcijas šajā jomā nav nepieciešamas?
Ja ārstniecības iestādē jau ir nodrošināta epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra un investīcijas šajā jomā nav nepieciešamas, tad projekta iesniegumā ir jāapraksta pašreizējie epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas pasākumi un ārstniecības iestāde var veikt infrastruktūras uzlabošanas darbības nākamajā atbalstāmajā prioritārajā darbībā – piemēram, fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai vai integrētu pakalpojumu attīstīšanā, lai sasniegtu investīcijas un projekta mērķus.
2. Vai šīs investīcijas ietvaros ir atbalstāma ēkas siltināšana un saules paneļu uzstādīšana?
Šīs investīcijas ietvaros nav atbalstāmi ēkas siltināšanas pakalpojumi un saules paneļu uzstādīšana. Ēkas siltināšanas pasākumi ir energoefektivitātes paaugstināšana un šie pasākumi ir attiecināmi uz citu Atveseļošanas fonda komponenti “Klimata pārmaiņas un ilgtspēja”. Atveseļošanas fonda 4. komponentes “Veselība” mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, īstenojot kompleksus pasākumus integrētā veselības sistēmā.
3. Kāda veida IT aprīkojums ir atbalstāms investīcijas 4.1.1.3.i. ietvaros?
Projektos atbalstāmais IT aprīkojums, kas atbilst trijām prioritārajām darbībām (epidemioloģiskajai drošībai nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai, infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu integrētu pakalpojumu pieejamību.), ir sekojošs: galda dators, portatīvais dators, planšetdators, monitors, printeris, daudzfunkcionāla iekārta, fakss, telefons, specializētā programmatūra (gatava risinājuma iegāde), papīra smalcinātājs, videonovērošanas iekārta pacientu plūsmas kontrolei, biroja telefonu centrāle saziņai starp kabinetiem, lai samazinātu kontaktus starp darbiniekiem.
4. Kāda informācija ir jānorāda sadaļā "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vides mērķu sasniegšanai?
Finansējuma saņēmējam projekta iesniegumā jāapraksta projektā iekļauto darbību atbilstība principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķiem. Detalizētāks piemērs vides mērķu izvērtējumam pieejams Veselības ministrijas mājaslapā, sadaļā “Atlases dokumenti” datne “principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtējums.
5. Vai 4.1.1.3.i finansējumu var izmantot arī stacionārās veselības aprūpes valsts apmaksāto pakalpojumu attīstībai?
Jā, finansējumu var izmantot arī stacionārās veselības aprūpes valsts apmaksāto pakalpojumu attīstībai, ja šādas projekta darbības sekmē ambulatoro pakalpojumu attīstību konkrētajā iestādē vai reģionā, piemēram, ja projektā ir plānots attīstīt vides piekļūstamības risinājumus (piemēram, lifta izbūve), kas būs pieejami pacientiem valsts apmaksāto ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem, tad šādas izmaksas ir atbalstāmas, jo tās atbilst investīcijas mērķim.
6. Ja infrastruktūra ir visas ēkas sistēma, piemēram, ventilācija, bet ēkā ir arī nomnieki - ģimenes ārstu prakses, aptieka, laboratorija: kāda pieeja tiek attiecināta uz nomnieku telpām?
Šādā gadījumā tad nomniekiem atsevišķi rēķina valsts un maksas proporciju un valsts daļu attiecina uz AF finansējuma saņēmēja valsts proporcijas daļu.
7. Ja valsts pakalpojumi tiek sniegti dažādās struktūrvienībās, bet Atveseļošanas fonda finansējumu plānots ieguldīt tikai vienā no šīm struktūrvienībām, vai valsts un maksas pakalpojumu attiecība ir jārēķina par visu iestādi kopumā vai pietiek tikai ar konkrētās struktūrvienības aprēķiniem?
Valsts un maksas pakalpojumu attiecība ir jārēķina par struktūrvienību, kurā plānots ieguldīt Atveseļošanas fonda finansējumu.
8. PVN ko ārstniecības iestāde neatgūst no valsts kā priekšnodokli netiek skaitīts kā privātais finansējums?
Ja 1) ārstniecības iestāde ir PVN maksātājs, vai 2) iestāde nav valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība un tā nav PVN maksātājs, tad PVN ir sedzams no pašu līdzekļiem, bet projektā šīs izmaksas nav jāatspoguļo un valsts un maksas pakalpojumu proporcijas aprēķinā nav jāiekļauj.
Ja ārstniecības iestāde ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība un tā nav PVN maksātājs, tad PVN ir sedzams no valsts budžeta līdzekļiem, un šīs izmaksas ir jāatspoguļo projektā un jāiekļauj valsts un maksas pakalpojumu proporcijas aprēķinā.
9. Lūdzam skaidrot, kā jārīkojas, ja saskaņā ar MK noteikumu 19.punktu ārstniecības iestādei PVN ir attiecināms no valsts budžeta līdzekļiem, kāda veida apliecinājums ir jāsniedz 45.punktā minētajā kārtībā.
Tām ārstniecības iestādēm, kurām PVN ir sedzams no valsts budžeta līdzekļiem (saskaņā ar MK noteikumu 19.punktu) pie katra maksājuma pieprasījuma ir jāiesniedz pašas ārstniecības iestādes, t.i., finansējuma saņēmēja, parakstīts apliecinājums, ka PVN nav un netiks atgūts no valsts budžeta priekšnodokļa veidā.
Ja finansējuma saņēmējs nav PVN maksātājs (t.i. nav PVN maksātāju reģistrā), tas nevar atgūt PVN no valsts. Savukārt, piemēram, gadījumos, kad finansējuma saņēmējs uz projekta iesniegšanas brīdi nav PVN maksātājs, bet projekta īstenošanas laikā kļūst par PVN maksātāju, tad šāda veida apliecinājums ir ļoti būtisks, lai novērstu dubultā finansējuma risku un potenciālās neatbilstības projektā.
