Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Saeimas deputāta Andreja Judina veikto datu analīzi par ārstniecības personu atalgojumu un nepieciešamajiem līdzekļiem tā palielināšanai, Veselības ministrija vērš uzmanību uz vairākiem faktiem:
Publicēts: 07.01.2020.
- A.Judina analizētie dati nesniedz pilnīgu priekšstatu ne par mediķiem izmaksāto atalgojumu, ne arī var tikt uzskatīti par bāzes skaitļiem nepieciešamā papildu finansējuma aprēķiniem saistībā ar nepieciešamo finansējumu darba samaksas palielināšanai;
- Analīze par ārstu, māsu, vecmāšu profesiju speciālistu ienākumiem publiskajā valsts sektorā ir nepilnīga. Valsts apmaksātus pakalpojumus nodrošina arī privātie pakalpojumu sniedzēji, īpaši ambulatorajā sektorā (ap 1300 ģimenes ārsti, veselības aprūpes centri, ārstu privātprakses u.c.), kuru darbs valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā, t.sk. nepieciešamais finansējums viņu darba samaksai un tās palielināšanai iespējams nav ticis ņemts vērā;
- Analīze ir nepilnīga, jo analizēta informācija tikai par ārstiem, māsām, vecmātēm, bet nav ņemtas vērā citu ārstniecības personu un NMPD transportlīdzekļu vadītāju amatu grupas, kas būtiski palielina slodžu skaitu, kas jāiekļauj aprēķinos par nepieciešamo finansējumu darba samaksas nodrošināšanai. Kopējais slodžu skaits, kam tiek rēķināts atalgojums valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir 38,6 tūkstoši;
- Reālie dati par divu lielāku universitātes slimnīcu – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas -izmaksāto finansējumu darbinieku algās (bez slimnīcu valdes un administrācijas darbinieku atalgojuma) 1 mēnesī vidēji – 11 miljoni eiro. Līdz ar to tikai 2 lielākajās valsts slimnīcās darba samaksas palielinājumam nepieciešami 26,3 miljoni eiro, kas būtu puse no visa A.Judina pārskatā minētās summas.
Veselības ministrija aicinās A.Judinu uz tikšanos, lai padziļināti skaidrotu jautājumus par aprēķiniem ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai.