Lai pārrunātu, kā Latvijā imunizācijas jomā panākt labākus rezultātus sabiedrības veselības labā, veselības ministre Līga Meņģelsone trešdien, 15. februārī, tikās ar Imunizācijas valsts padomes (IVP) locekļiem.
Ministre sarunas laikā iepazīstināja ar darbības prioritātēm, 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu, to vidū panākto vienošanos, ka 2023. gadā nodrošināt valsts apmaksātu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 līdz 14 gadus (ieskaitot) veciem zēniem un vakcināciju pret garo klepu 14 gadus veciem bērniem un grūtniecēm. Ministre arī norādīja uz izglītības sektora lomu sabiedrības vakcinācijas veicināšanai. Viņa pauda, ka kvalitatīvas veselības izglītības nodrošināšana izglītības iestādēs ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, jau sākot no šī gada septembra. Tādēļ viena no Veselības ministrijas prioritātēm ir aktīvs kopīgs darbs ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai šo mērķi sasniegtu.
Tikšanās laikā tika atzīts, ka vakcinācija ir viens no sabiedrības drošības pasākumiem un tā dod tikai ieguldījumu sabiedrības veselībai. Speciālisti uzsvēra ieguvumus vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), pneimokoku infekciju, gripu, kā arī sniedza datus par vakcinācijas aptveri bērniem Latvijā, kam ir tendence samazināties.
Pēc ekspertu norādītā, valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV būtu nepieciešams nodrošināt plašākām jauniešu grupām, tostarp arī zēniem līdz 18 gadu vecumam. Lai panāktu pēc iespējas plašāku vakcinācijas pārklājumu un mazinātu CPV izplatību, nepieciešams vakcinēt pret CPV gan meitenes, gan zēnus un dot iespēju vakcīnu saņemt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Ilgtermiņā noteikts vakcinācijas līmenis sabiedrībā nozīmētu saslimstības mazināšanu vai pat to vēža veidu izskaušanu, ko izraisa šis vīruss, skaidroja speciālisti. Tāpat pasaulē ir pieejama plašāka spektra vakcīna pret pneimokoku infekciju, kas pasargā no lielāka skaita šīs baktērijas paveidiem. Ir jāņem vērā, ka pateicoties līdzšinējai vakcinācijai ir mainījies Latvijā izplatīto pneimokoku spektrs, tādēļ, ali pasargātu sabiedrību no šobrīd izplatītajiem pneimokoku paveidiem, nepieciešams nodrošināt jaunākas paaudzes vakcīnas. Speciālisti arī aicināja laicīgi gatavoties nākamai gripas sezonai un vakcinācijai pret gripu rudenī, tostarp akcentējot atbilstošu vakcīnu izvēli noteiktām vecuma un veselības problēmu grupām.
Padomes pārstāvji vairākkārt uzsvēra arī ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz vakcinācija, kas pasargā Latvijas sabiedrību no saslimšanas un izmaksām veselības aprūpei pēc tam. Veselības ministre ar IVP vienojās tikties regulāri, lai pārrunātu aktualitātes un labāko imunizācijas kalendāru un valsts nodrošinātās vakcināciju iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka valdība 31. janvārī atbalstīja grozījumus “Vakcinācijas noteikumos”, kas paredz 2023. gadā turpināt zēnu vakcināciju pret CPV, kā arī pusaudžu un grūtnieču vakcinēšanu pret garo klepu. Kopumā valsts budžeta finansējums rasts, lai nepārtrauktu vakcinācijas kalendārā ietvertos pasākumus, kas uzsākti 2022. gadā.
Imunizācijas valsts padomei ir konsultatīva loma un tās darbības mērķis ir izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizācijas politikas realizāciju valstī, un sniegt priekšlikumus to izvērtēšanai. Padomi vada prof. Dace Zavadska. Padomes sastāvā brīvprātīgi, bez finansiāla labuma gūšanas darbojas astoņi daudzdisciplināri, savas jomas eksperti un profesionāļi valstī: Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja Dace Gardovska, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste Santa Markova, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Latvijas sabiedrības veselības asociācijas priekšsēdētāja Anita Villeruša, fonda “Mammām un Tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Padomes sēdēs bez balsošanas tiesībām piedalās šādu veselības nozares atbildīgo iestāžu pārstāvji.