Lai veicinātu atbildīgu antibiotiku jeb antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā un veselības aprūpē, kā arī veterinārmedicīnā Veselības ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju izstrādājusi jaunu “Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu “Viena veselība” 2023.-2027. gadam”, kas ir turpinājums iepriekšējos gados uzsāktajiem pasākumiem.
Kaut arī Latvija ir to valstu vidū, kurās antibiotiku patēriņš ir zemāks nekā vidēji ES un antibiotiku patēriņš ambulatorajā sektorā ir samazinājies, tomēr to izmantošana pacientu ārstēšanai ir pieaugusi slimnīcās, kas skaidrojams ar to, ka pacientiem ar smagāku Covid-19 infekciju pievienojās bakteriālas infekcijas izraisītas komplikācijas, piemēram, pneimonija, un pacientu ārstēšanā bija jāizmanto antibiotikas. Tikpat svarīgs kā antibiotiku patēriņa apjoms ir arī tas, cik lielā mērā tiek lietotas plaša spektra antibiotikas, jo tās rada daudz ievērojamāku rezistences veidošanās risku. Tāpat būtiski ir samazināt to Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kuri antibiotikas iegādājas bez receptes, tādēļ ir svarīgi uzlabot izpratni un izglītot sabiedrību par antibiotiku ietekmi uz vīrusiem, to lietošanu saaukstēšanās gadījumā un antibiotiku pārmērīgas lietošanas sekām. Atbildīga antibiotiku lietošana var palīdzēt apturēt rezistento baktēriju attīstību un saglabāt antibiotiku efektivitāti. Baktērijas kļūst rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi.
Tādēļ, lai izmainītu antimikrobiālo līdzekļu lietošanas paradumus, panākot atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā, ir izstrādāts plāns, lai ierobežotu antimikrobiālās rezistences attīstību un izplatību, kā arī uzlabotu iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības koordināciju.
Plāna darbības virzieni un pasākumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas “Vienas veselības” pasākumu plānu antimikrobiālās rezistences ierobežošanai un ietver visas starptautiski rekomendētās pamatnostādnes:
- veidot izpratni par antimikrobiālo rezistenci izglītošanas un apmācību veidā,
- veicināt uzraudzību un pētniecību,
- samazināt infekciju slimību izplatību, nodrošinot efektīvus higiēnas un infekciju uzraudzības pasākumus,
- optimizēt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu cilvēku un veterinārajā medicīnā.
Plāns paredz arī veidot antimikrobiālās rezistences kompetences centru veselības aprūpes jomai, kas nodrošinās rekomendāciju un vadlīniju izstrādi, ārstniecības personu konsultēšanu un apmācību, kā arī uzturēs antimikrobiālās rezistences uzraudzības jomā strādājošo ārstniecības iestāžu speciālistu tīklu.
Paredzēts, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu īstenošanai skatāms Ministru kabineta gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam iezīmē antimikrobiālās rezistences izplatības risku mazināšanu kā vienu no svarīgiem nosacījumiem infekcijas slimību izplatīšanās risku mazināšanai un to ietekmei uz sabiedrības veselību.
Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs, ir būtiski, lai pacienti:
- precīzi ievērotu ārsta norādījumus, lietojot antibiotikas;
- vakcinētos, lai izvairītos no inficēšanās un saslimšanas;
- regulāri mazgātu rokas, jo īpaši pēc šķaudīšanas vai klepošanas;
- lietotu receptē norādītās antibiotikas, nevis antibiotiku “pārpalikumus” no iepriekšējām ārstāšanās reizēm, vai arī tādas, kas iegūtas bez receptes.
Savukārt ārstiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem nepieciešams:
- izrakstīt antibiotikas tikai vajadzības gadījumā saskaņā ar uz pierādījumiem balstītām vadlīnijām;
- ja iespējams, izrakstīt infekcijai specifisku antibiotiku, nevis “plaša spektra”;
- skaidrot pacientiem, kā atvieglot saaukstēšanās un gripas simptomus, nelietojot antibiotikas;
- stāstīt pacientam, kādēļ ir svarīgi ievērot norādījumus, ja ārsts ir izrakstījis antibiotikas.
