Veselības ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu par digitālo stratēģiju veselības aprūpē*, ar ko šodien, 15. augustā, iepazīstināta valdība. Stratēģijā ir noteikti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi. Galvenie finansēšanas avoti plānotajiem pasākumiem ir valsts budžets un ES fondu investīcijas.
Digitālās veselības stratēģija paredz paradigmas maiņu, uztverot visus veselības nozarē iesaistītos dalībniekus, to radītos datus, risinājumus un pakalpojumus kā vienotu sistēmu. Tādējādi viens no pamatuzdevumiem ir visu iesaistīto pušu sadarbība - tās ir institūcijas, ārstniecības personas un citi speciālisti, pacienti, digitālo risinājumu izstrādātāji u.c.
Digitalizējot veselības aprūpes datus, būs iespējams samazināt dubultos izmeklējumus, nodrošināt labāku veselības aprūpes koordināciju, veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu gan veselības aprūpē, gan veselības politikā. Veselības datu digitalizācija stiprinās epidemioloģisko drošību un atvieglo informācijas apmaiņu krīzes un katastrofu situācijās. Nozīmīga ir iekļaušanās Eiropas veselības datu telpā, ļaujot piekļuvi datiem drošā veidā.
Plānotie pasākumi paredz sasniegt šādus rezultātus:
- Digitalizācija būtiski samazina “papīra” medicīnisko dokumentu apriti. Pacientam būs elektroniskā veselības karte e-veselībā jeb DigiVes informācijas sistēmā, kas būs galvenā datu krātuve. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmas būs integrētas ar pacienta elektronisko veselības karti un nodrošinās centralizēti uzkrājamo veselības datu apstrādi strukturētā veidā – gan datu sniegšanu, gan saņemšanu. Ārstniecības personām būs piekļuve visās ārstniecības iestādēs radītajiem digitālajiem pacienta veselības datiem neatkarīgi no pakalpojuma veida (valsts apmaksāts vai maksas pakalpojums);
- Digitālie risinājumi palīdz pacientiem piedalīties savas veselības aprūpē un uzlabo veselības pratību. Pacienti aktīvāk iesaistīsies savas veselības aprūpē, tai skaitā pašiem digitālajā vidē droši pārvaldot savus veselības datus, kuri pēc nepieciešamības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs operatīvi pieejami visām iesaistītajām pusēm. Piekļuve veselības datiem būs iespējama gan pacienta portālā, gan sadarbspējīgās lietotnēs. Uzlabosies pacientu veselības pratība un līdzestība;
- Ārstniecībā un profilaksē izmanto arī attālinātos risinājumus un citas digitālās tehnoloģijas. Tehnoloģiju lietojums ļaus pārskatīt pacienta ceļus. Digitālās tehnoloģijas atvieglos ārstniecības personu ikdienu - dati tiks ievadīti tikai vienu reizi, pacientu novērot un konsultēt varēs arī attālināti. Telemedicīna dos iespējas pacientiem un ārstiem būt mobiliem un elastīgiem;
- Ievērojami pieaug veselības nozares speciālistu izpratne par digitālās veselības risinājumiem. Jebkurš jauninājums ikdienas darbā tiks ieviests kopā ar apmācībām un atbalstu gan ārstniecības personām, gan pacientiem;
- Veselības nozares pārvaldība ir datos balstīta. Datus par ārstniecību un pacientu pieredzi būs viegli apkopot un analizēt. Dati būs pieejami pētniekiem un politikas veidotājiem drošā veidā. Iekļaujoties Eiropas veselības datu telpā, datu apmaiņa pētniecībai, inovācijām, politikas veidošanai, regulatīvo lēmumu pieņemšanai un pacientu drošībai tiks īstenota arī pārrobežu līmenī;
- Digitālo risinājumu attīstīšanai un uzturēšanai nodrošināts finansējums un cilvēkresursi. Galvenais finansējuma avots stratēģijas īstenošanai ir ES fondu finansējums. Daļa no finansējuma tiks novirzīta Nacionālajam veselības dienestam nepieciešamo speciālistu piesaistei.
*Informatīvais ziņojums “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam”
