Otrdien, 28. februārī, valdība atbalstīja grozījumus “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikumā", precizējot un paplašinot muzeja darbības jomas. Muzeja uzdevumos arī turpmāk būs sagatavot un vadīt muzejpedogoģiskās programmas, ekskursijas, lekcijas, sniegt konsultācijas, rīkot publiskus pasākumus, seminārus un konferences. Muzejam būs arī jāizglīto sabiedrību veselības pratības jautājumos, piedaloties un organizējot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus dažādām mērķauditorijām.
Medicīnas vēstures muzejs ir Veselības ministrijas padotības iestāde. Arī “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” paredz, ka muzejam veselības veicināšanā ir būtiska loma, galvenokārt jautājumos, kas skar zināšanas un empātiju pret citu cilvēku veselību un pret sevi pašu, tā uzsverot veselības pratības starpdisciplināro raksturu. Muzeja publiskajai programmai – izstādēm, izglītības pasākumiem, lekciju cikliem un diskusijām – ir jākļūst par atraktīvu, kritisko domāšanu veicinošu un sabiedrībā pieprasītu veidu, kā saņemt dabas un sociālo zinātņu pierādījumos balstītu informāciju.
Veselības ministrija kopā ar muzeju šobrīd turpina iesākto darbu pie Bērnu muzeja kā mūsdienīga veselības pratības centra skolu jaunatnei izveides. Bērnu muzejs atradīsies muzeja galvenās ēkas rekonstruētajā piebūvē Ukrainas neatkarības ielā 1, Rīgā. Sadarbībā ar arhitektes Brigitas Bulas komandu ir izstrādāts arhitektūras projekts un tiek plānoti būvdarbi. Paralēli notiek darbs pie Bērnu muzeja ekspozīcijas satura izstrādes un tās realizācijai nepieciešamā finansējuma piesaistes. Pērn tika reorganizēta muzeja struktūrvienība Madonā “Profesora Aleksandra Bieziņa muzejs”, tajā aplūkojamās ekspozīcijas vēstījumu iekļaujot muzeja centrālās mītnes publiskajās un izstāžu programmās. Aktuālās izstādes “Snīkeri: eko x ego” ietvaros notiek snīkeru darbnīcas un interaktīvas viktorīnas. Medicīnas vēsturi var iepazīt, dodoties pamatekspozīcijā ar ceļvedi “Asinsziņa”.
Muzeja izglītības aktivitāšu fokusā ir veselība kā cilvēkus un ekosistēmas vienojošs lielums un rūpes kā ilgtspējīgas sabiedrības pamats.
Jau esam ziņojuši, ka veselības pratības jautājums tika pārrunāts ministrei Līgai Meņģelsonei tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu 9. februārī. Ministres vienojās, ka veselības pratībā ir jāveicina katra cilvēka personīgā atbildība par savu veselību. Tāpat nepieciešams sabiedrībā radīt izpratni par veselīgiem paradumiem un to ietekmi uz cilvēka veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā. “Tikai ar kampaņām nav iespējams panākt veselīga dzīvesveida paradumu izveidošanos bērniem un jauniešiem, tādēļ līdz ar veselības izglītības jautājumu plašāku iekļaušanu izglītības procesā, skolēniem nepieciešamās zināšanas un prasmes tiks sniegtas mērķtiecīgi un nepārtraukti,” uzsver L.Meņģelsone. Amatpersonas tajā skaitā vienojās par Veselas un izglītotas sabiedrības padomes izveidi, kurā eksperti izstrādātu zinātnē un datos balstītus izglītojošus materiālus skolēniem un viņu vecākiem, kā arī metodiskos materiālus pedagogiem.