Imunizācijas valsts padomes lēmumi par aktuālajiem vakcinācijas jautājumiem: kādam intervālam jābūt starp Vaxzevria (Covid-19 AstraZeneca) vakcīnu devām un kurām grupām jāsaņem valsts apmaksātas vakcīnas pret garo klepu

Imunizācijas valsts padomes (IVP) kārtējā sēdē, kas notika šā gada 16. martā, tika lemts par vairākiem būtiskiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem, piemēram, par Vaxzevria (AZ) vakcīnu devu intervāliem, par vakcīnas “COVID-19 Vaccine Janssen” reģistrēšanu, par vakcināciju pret garo klepu grūtniecēm un pusaudžiem un citiem.

IVP rekomendē vakcināciju ar “COVID-19 Vaccine Janssen” un pārskata ziņojumus par gadījumiem, kas attiecas uz AZ vakcīnas saistību ar trombozi un trombocitopēniju.

IVP sēdē Zāļu valsts aģentūras pārstāve Elita Poplavska informēja, ka ir pieņemts lēmums reģistrēt vakcīnu “COVID-19 Vaccine Janssen” (turpmāk – “Janssen”). Speciāliste sniedza informāciju par “Janssen” vakcīnas sastāvu un darbības būtību*.

Izvērtējot sniegto un oficiāli pieejamo informāciju par konkrēto vakcīnu, IVP nolēma rekomendēt vakcināciju ar “Janssen” saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) ieteikumiem.

Tāpat sēdē tika pārskatīta ražotāja AstraZeneca Vaxzevria vakcīnu saistība ar gadījumiem, par kuriem ziņots no vairākām ES valstīm, – gan par izraisītām trombembolijām, gan trombocitopēniju, trombozēm un asiņošanu.

Profesore Sandra Lejniece norādīja, ka pārsvarā šie ārvalstīs konstatētie gadījumi attiecas uz gados jaunām sievietēm – vecumā līdz 50 gadiem –, taču Latvijā vakcinācija ar AZ notikusi citai vecumgrupai – vecumā pēc 50 gadiem. Tika pārspriests, ka diagnozes no hematologu viedokļa ir īpatnējas ar to, ka ir konstatēta ne tikai tromboze, bet trombocitopēnija un tromboze. Šīs ir retas diagnozes. Speciālisti norādīja, ka šis varētu būt imūnmediēts process, tomēr ir daudz nezināmā, jo nav zināmi riska faktori (piemēram, smēķēšana u.c.), tāpēc tas, vai notikumiem ir saistība ar AZ, vēl ir jāpēta. IVP sēdē tika nolemts, ka nav pamata izdalīt konkrētas riska grupas un, ja vien cilvēks vakcinācijas brīdī atbilst Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā minētajiem kritērijiem, kas ļauj viņam saņemt Covid-19 vakcīnu, tad viņš arī tiek vakcinēts ar jebkuru pieejamo Covid-19 vakcīnu.

EZA kopā ar ekspertiem no dažādām Eiropas valstīm turpina izskatīt papildu datus, ko sniedz valstis, kur notikuši šie gadījumi, kā arī iespējamos bioloģiskos notikumu attīstības mehānismus. IVP kopā ar ZVA pārstāvjiem tiem seko līdzi un koriģēs Latvijas rekomendācijas, ja un kad tas būs nepieciešams.

Par “AstraZeneca” jeb Vaxzevria vakcīnas intervālu starp abām tās devām:

IVP sēdē tika izskatīti Veselības ministrijas darba grupas vakcinācijai pret Covid-19 uzdotie jautājumi saistībā ar AZ vakcīnu devu intervāliem, un šie jautājumi ir:

1. AZ otrās devas saņemšana šobrīd rekomendēta posmā no 9. līdz 12. nedēļai. Ir atsevišķi viedokļi, ka šis intervāls ir nepietiekami konkrēts un būtu jānosaka precīzāks, piemēram, ka otrās devas saņemšanai jānotiek 12. nedēļā. Kā priekšlikumu vērtē IVP?
2. Ir valstis, kas ceļotājiem pieprasa pabeigtu vakcināciju ar divām devām. Ja objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, ceļošana) iedzīvotājs vēlas saņemt otro devu pēc četrām nedēļām, vai atļaut pacientus uz otro devu pierakstīt agrāk?

Atbildot uz abiem jautājumiem, IVP skaidro, ka atbilstoši zāļu lietošanas instrukcijai AZ otrās devas intervāls ir noteikts no 4. līdz 12. nedēļai. Tomēr, ņemot vērā PVO rekomendācijas** un to pamatojuma dokumentus, IVP joprojām starp abām AZ devām rekomendē intervālu no 9 līdz 12 nedēļām.

Vakcinācijā vairāku nedēļu intervāls starp vakcīnu devām ir ierasta prakse, taču  gadījumos, kad rodas grūtības izvēlēties konkrētu laiku šo rekomendēto 9 līdz 12 nedēļu intervālā, otrās devas saņemšanas vizīte plānojama tuvāk 12. nedēļai, kas zinātniskajās publikācijās uzrāda augstāku iedarbīgumu pret simptomātisku Covid-19. Savukārt, ja kādas izņēmuma situācijas gadījumā otrās devas saņemšanu nepieciešams nozīmēt agrāk par rekomendētajām 9 līdz 12 nedēļām pēc pirmās devas, ārstam, kurš sniedz vakcinācijas konsultāciju, vakcīnas saņēmējs ir jāinformē, ka šādā intervālā iespējams mazāks vakcīnas iedarbīgums pret Covid-19 nekā tad, ja vakcīnas otrā deva tiek saņemta pēc garāka intervāla (9.–12. nedēļā).

Atkārtoti aktualizēti jautājumi par valsts apmaksāto vakcīnu pret gripu, garo klepu un CPV pieejamību

Jau iepriekšējās IVP sēdēs tika lemts rekomendēt nākamajos vakcīnu valsts programmas iepirkumos paredzēt līdzekļus, lai būtu iespējams nodrošināt valsts apmaksātu 100% vakcinācijas pret gripu paplašināšanu riska pacientiem, dzimumneitrālu vakcināciju  pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) un vakcināciju pret garo klepu grūtniecēm un pusaudžiem. Saņemtas arī vairākas vēstules no profesionālajām asociācijām, piemēram, no Latvijas Onkologu asociācijas, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas, Latvijas Kolposkopijas biedrības, kā arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, ar stingriem pamatojumiem par minēto vakcīnu programmu paplašināšanas nepieciešamību. Tāpat atkārtoti norādīts, ka Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus Eiropas vēža uzveikšanas plānam, tai skaitā vakcinācijas pret CPV nodrošināšanai visām ES dalībvalstīm,” akcentēja profesore Dace Zavadska.

Veselības ministrijas pārstāve Inga Liepiņa skaidroja, ka plānots veikt grozījumus 2000. gada 26. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) saistībā par vakcīnu pret gripu. Plānots, ka seniorus un cilvēkus ar hroniskām slimībām vakcinētu ar vakcīnām, kas būtu pieejamas centralizētajā iepirkumā. Pārstāve informēja, ka, veicot grozījumus Noteikumos, iespējams, tiks iekļauta arī vakcinācija pret garo klepu grūtniecēm, pusaudžiem, tomēr aizvien neesot skaidrības, vai tiks iekļauta vakcinācija pret CPV zēniem.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norādīja, ka būtu nepieciešams pārskatīt vakcīnu nodrošinājumu, konkrētāk, vakcīnu pret gripu, arī psihiatrijas pacientiem, kuriem ir uzvedības traucējumi un kuri nav spējīgi ievērot veselībai labvēlīgu higiēnu. Lai šo ieteikumu virzītu tālāk, ir nepieciešams precizēt psihiatrijas pacientu diagnozes.

Noslēgumā IVP atkārtoti stingri rekomendēja nākamajā vakcīnu valsts programmas iepirkumā paredzēt līdzekļus, lai būtu iespējams nodrošināt valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV zēniem un pret garo klepu grūtniecēm un pusaudžiem.

Plašāka informācija par IVP sēdēs pārrunāto un lēmumiem skatāma Veselības ministrijas mājaslapā šeit.

Par Imunizācijas valsts padomi

Imunizācijas valsts padomes mērķis ir izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizācijas politikas realizāciju valstī, un sniegt priekšlikumus to izvērtēšanai. Turpmāk IVP ir nolēmusi mērķtiecīgāk informēt sabiedrību par IVP sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, atspoguļojot tos ne tikai protokolā, bet arī īsā preses relīzē.

* Datos balstītu informāciju par “Janssen” vakcīnu var uzzināt šeit: https://www.ema.europa.eu (zāļu apraksts)

** PVO AZ vakcinācijas devu intervālu rekomendācijas skatāmas šeit: https://www.who.int (Interim recommendations for use of the AZD1222 (ChAdOx1-S (recombinant)) vaccine against COVID-19 developed by Oxford University and AstraZeneca)

Publicētās informācijas autors un papildu informācijai:

Šarlote Konova, Imunizācijas valsts padomes sekretariāts

e-pasts: sarlote.konova@spkc.gov.lv