attēls

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts un sabiedriskai apspriešanai virzīts Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu.

Likumprojekta mērķis ir noteikt jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

Likumprojektā noteikti obligātās veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšanas vispārīgie principi un struktūra.

Likumprojektā iekļauti koncepcijā par veselības obligāto apdrošināšanu paredzētie principi. Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā nodokļa daļa, kas ir 92% no plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgās daļas (atbilst koncepcijā noteiktajai likmei – 3,65% no personu ar nodokli apliekamajiem ienākumiem). Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus).

Likumprojekts paredz divu veidu valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas - regulāras brīvprātīgas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas reizi mēnesī 28 eiro apmērā vai vienreizēju brīvprātīgo maksājumu, kas atbilst trīskāršam Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

Likumprojektā saglabāti arī Ministru kabinetā atbalstītās veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas principi attiecībā uz veselības aprūpes minimumu, kas tiks nodrošināts visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta - neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana* un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju.

Tāpat valsts apdrošinās sekojošas iedzīvotāju grupas, kuras saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi tādā pat apjomā kā nodokļa maksātāji:

  • bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • personas, kurām piešķirta valsts vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma vai speciālā valsts pensija;
  • personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;
  • personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz 3 gadiem;
  • personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu un kurām ir vismaz 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā (t.i., līdz bērns sasniedz 7 gadu vecumu);
  • personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu;
  • personas, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu vai valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem;
  • personas, kuras kopj pilngadīgu personu, kurai noteikta I grupas invaliditāte un kurai ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;
  • I, II un III grupas invalīdi, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
  • personas, kuras saņem apdrošināšanas atlīdzību vai kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kā arī personas, kuras saņem slimības pabalstu;
  • personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi vai atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
  • personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
  • bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī 9 mēnešus pēc bezdarbnieku statusa zaudēšanas;
  • personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
  • personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika studenti, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
  • ieslodzītie ieslodzījuma vietās, kā arī personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, laika posmā līdz 9 mēnešiem pēc atbrīvošanas;
  • personas, kuras no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kas nepārsniedz 2000 latus gadā un kuras nav reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, un kuru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir pieteikta un apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros;
  • politiski represētās personas;
  • Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
  • personas, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;
  • orgānu donori.

Šobrīd ir uzsākta likumprojekta sabiedriskā apspriešana, pēc kuras likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā un Saeimā.

*Grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, pacienti ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekciju slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām, pacienti, kuri saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi.