Publicēts: 25.02.2014.

2013.gada 19.novembrī, Ministru kabineta sēdē atbalstīts un virzīts apstiprināšanai Saeimā Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu.

Likumprojektā iekļauti koncepcijā par veselības obligāto apdrošināšanu paredzētie principi. Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa. Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (piemēram, darbiniekiem 11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus) vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālās mēnešalgas.

Likumprojekts paredz divu veidu valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas - regulāras brīvprātīgas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas reizi mēnesī 28 eiro apmērā vai vienreizēju brīvprātīgo maksājumu, kas atbilst trīskāršam Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

Likumprojektā saglabāti arī Ministru kabinetā atbalstītās veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas principi attiecībā uz veselības aprūpes minimumu, kas tiks nodrošināts visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta - neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana* un valsts kompensējamie medikamenti un medicīnas ierīces. 

(*Grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām, pacienti ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekciju slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām, pacienti, kuri saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi).

Papildus informācijai:

  • 2013.gada 16.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais koncepcijas projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz plānveida veselības aprūpes saņemšanu sasaistīt ar „veselības nodokļa” nomaksu.
  • Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas valdībā tika izskatīts 2013.gada 19.novembrī.

Jautājumi - atbildes par veselības obligātās apdrošināšanas koncepciju:

1. Kāda ir veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas būtība?

Veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas (koncepcijas projekta) galvenais mērķis ir godīgāka un pieejamāka veselības aprūpes sistēma. Tā paredz Latvijā izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu, tādējādi precizējot iedzīvotāju grupas, kuras saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi. Veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanas rezultātā kopējais nodokļu slogs iedzīvotājiem nemainīsies!

2. Kādi būs ieguvumi no koncepcijas ieviešanas?

Koncepcijas ieviešanas rezultātā:

  • Veselības aprūpes pakalpojumi kļūs pieejamāki tiem iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus no saviem ienākumiem un iedzīvotājiem, kurus apdrošinājusi valsts*.
  • Iedzīvotāji, kuri šobrīd nemaksā nodokli, būs ieinteresēti iesaistīties sistēmā, pretējā gadījumā visi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi viņiem būs maksas pakalpojumi. Tādējādi veselības obligātā apdrošināšana būs nozīmīgs līdzeklis ēnu ekonomikas mazināšanai. Mazinoties ēnu ekonomikai, pieaugtu gan kopējie valsts budžeta ieņēmumi, gan veselības nozares finansējums, kā rezultātā iedzīvotājiem kļūtu pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi – mazinātos rindas uz izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām, mazinātos pacientu iemaksas un līdzmaksājumi, kā arī būtu iespējams palielināt ārstniecības personu darba samaksu.

Vienlaikus ar veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu tiktu iezīmēts veselības aprūpes budžeta pieaugums pakāpeniski (katru gadu pa 0,2% no IKP) līdz 4,5% no IKP vēlākais līdz 2020.gadam.

* Valsts apdrošinās šādas iedzīvotāju grupas, kuras saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi tādā pat apjomā kā nodokļa maksātāji:

  • bērni vecumā līdz 18 gadiem,  kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • personas, kurām piešķirta valsts vecuma, izdienas, vai speciālā valsts pensija;
  • personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;
  • personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz 3 gadiem;
  • personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu,  un kurām ir vismaz 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 7 gadiem;
  • personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu;
  • personas, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu vai valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem;
  • I,  II un III grupas invalīdi, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
  • personas, kuras saņem slimības pabalstu;
  • personas, kuras saņem atlīdzību  par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi vai atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
  • personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
  • bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī 9 mēnešus pēc bezdarbnieku statusa zaudēšanas;
  • personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
  • personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika studenti, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
  • ieslodzītie ieslodzījuma vietās, kā arī personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, laika posmā līdz 9 mēnešiem pēc atbrīvošanas; 
  • politiski represētās personas;
  • Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
  • personas, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;
  • orgānu donori.

3. Kāds tieši ir Veselības ministrijas piedāvājums koncepcijas ieviešanai?

Ministrijas piedāvājums paredz ieviest valsts veselības obligātās iemaksas (nodalot 4 %  no spēkā esošās Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes), kas tiktu novirzītas tieši veselības aprūpes budžetā.

Šīs iemaksas tiks nodrošinātas  trīs veidos:

  • Valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksā darbinieks un darba devējs;
  • Valsts pati veic iemaksas jeb apdrošina noteiktas personu grupas;
  • Nodokļu nemaksātājs, kurš vēlas iekļauties sistēmā pats veic iemaksas (240 latu gadā, kas atbilst vidējai summai, ko valsts tērē viena iedzīvotāja veselības aprūpei gada laikā).
  • Visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no valsts veselības obligātās iemaksas veikšanas, tiks nodrošināts medicīniskās palīdzības minimums:
  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība;
  • Veselības aprūpe konkrētām diagnozēm (piem. grūtnieces, pacienti ar tuberkulozi, cukura diabētu, noteiktām infekciju, psihiskām, onkoloģiskām saslimšanām u.c.);
  • Kompensējamie  medikamenti tām diagnozēm, kurām noteikta 100% apmaksa.

4. Kurās valstīs vēl ir līdzīgs veselības aprūpes finansēšanas modelis?

Veselības aprūpe, personificējot sociālās apdrošināšanas iemaksas, tiek finansēta arī daudzās citās valstīs kā: Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Luksemburgā, Ungārijā, Igaunijā, Šveicē, Lietuvā. Atšķiras tikai iemaksu proporcija atbilstoši katras valsts sistēmai un iespējām, kā arī šo fondu turētāji (piemēram, valsts, privātie fondi, slimokases utt.).

5. Kas izteicis pozitīvu viedokli par Veselības ministrijas piedāvājumu veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanai un skaidras sistēmas izveidei, kā nodrošināt stabilu finansējuma pieaugumu ilgtermiņā?

Pozitīvu viedokli par Veselības ministrijas izstrādāto veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas ieviešanu, tādējādi radot skaidru sistēmu stabilam nozares finansējuma pieaugumam ilgtermiņā, izteikuši:

  • Valsts prezidents Andris Bērziņš - lasīt šeit;
  • Ministru prezidents Valdis Dombrovskis - lasīt šeit;
  • Veselības nozares Stratēģiskā padome - lasīt šeit;
  • Pasaules Veselības organizācijas eksperti - lasīt šeit.
  • Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors, Valdis Freidenfelds: "Viens no veidiem, kā nodrošināt veselības aprūpes budžeta ikgadēju un prognozējamu pieaugumu, tajā skaitā arī kompensējamo zāļu sistēmas (ambulatorās aprūpes neatņemamas sastāvdaļas) finansējuma palielinājumu, varētu būt Saeimā apspriestā Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšana. Ja šajā likumā tiks iekļauts veselības aprūpes budžeta ieņēmumu daļas pieaugums, Latvija pacientu nodrošināšanā ar kompensējamajiem medikamentiem varētu palielināties, turpmākajos gados tuvojoties vismaz Igaunijas un Lietuvas izdevumiem zāļu kompensācijai." 
  • Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Spriņģis:  "Šī koncepcija ir solis uz priekšu veselības sistēmas sakārtošanā, kas varētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu un stabilu nozares attīstību nākotnē. Katram valsts iedzīvotājam ir jāzin savs ieguldījums veselības sistēmā un tikpat lielā mērā veselības sistēmai ir jābūt atbildīgai par katra cilvēka veselību, spējot nodrošināt efektīvu un mūsdienīgu ārstēšanu nepieciešanā apjomā. Ir maksimāli īsā laikā jātiek vaļā no kvotu sistēmas, lai nav tā, ka cilvēks sāk uzdot jautājumu, kāpēc es maksāju nodokļus. Katram ir jābūt drošam, ka valstī ir moderna veselibas aprūpes sistēma, kas spēs palīdzēt slimības gadījumā un nosargāt svarīgāko mūsu dzīvē - veselību."
  • Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš: „Veselības apdrošināšanas koncepcija ir vērsta uz pensionāru veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu, tādēļ uz to raugāmies pozitīvi. Atbalstām arī stabilu veselības nozares finansējuma palielinājumu katru gadu, tādējādi radot iespējas samazināt pacientu līdzmaksājumus gan par ārstēšanos slimnīcā, gan zāļu kompensācijas sistēmā, kas šobrīd ievērojamai sabiedrības daļai ir grūti nomaksājami.”
  • SIA "KPMG Baltics" Edgars Voļskis: "Ir diezgan sarežģīti veikt sistēmiskas izmaiņas un reformas krīzes periodā, kad iedzīvotājiem un valstij kopumā trūkst līdzekļi un visi pasākumi publisko finanšu jomā tiek virzīti  uz sistemātisku izdevumu samazināšanu un jaunu taupības pasākumu meklējumiem.  Savukārt šobrīd ekonomiskā situācija Latvijā ir stabilizējusies, lai varētu domāt par ilgtermiņa prioritātēm arī veselības aprūpes sakārtošanas jomā. Tāpēc pašreiz iecerētā reforma veselības aprūpes finansēšanas sistēmā, kas paredz Latvijas iedzīvotāju nodokļu nomaksas faktu sasaistīt ar valsts sniegto medicīnas pakalpojumu nodrošinājumu, ir uzsākta piemērotā brīdī. Gan Latvijas uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja apzināt un tiešā veidā saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus pēc nodokļu nomaksas fakta. To varētu uzskatīt par darījumu uz skaidriem noteikumiem."